Apritējuši desmit gadi kopš apgrozībā laisti eiro
1.janvārī aprit desmit gadi, kopš apgrozībā tika laistas eiro monētas un banknotes. Piedāvājam aplūkot nozīmīgākos datumus eiro vēsturē kopš tā ieviešanas 2002.gadā.
- 1.janvāris. Eiro monētas un banknotes vienlaicīgi tiek ieviestas 12 valstīs - Austrijā, Beļģijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē un Spānijā, kļūstot par likumīgu maksāšanas līdzekli un aizstājot to nacionālās valūtas. Eiropas vienotā valūta apgrozībā tika ieviesta trīs gadus pēc tās izveides 1999.gada 1.janvārī.
- 1.marts. No apgrozības tiek izņemtas tās nacionālās valūtas, kas divus mēnešus izmantotas paralēli eiro.
- 15.jūljs. Eiro kurss sasniedz vienādu līmeni ar ASV dolāru.
- 14.septembris. Zviedri noraida eiro ieviešanu valstī, referendumā pret to nobalsojot 55,9% iedzīvotāju.
- 1.janvāris. Slovēnija kļūst par pirmo bijušā komunisma valsti, kas pievienojas eirozonai - mazāk nekā trīs gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).
- 1.janvāris. Eirozonā tiek uzņemta Malta un Kipra.
- 15.jūlijs. Eiro kurss pret dolāru sasniedz rekordaugstu līmeni - 1,6038 dolārus, ko galvenokārt izraisa globālā finanšu krīze.
- 12.oktobris. ES līderi pieņem plānu finanšu krīzes novēršanai, kas paredz pasākumus vairāku simtu miljardu dolāru apmērā.
- 14.novembris. Eirozona oficiāli nokļūst recesijā, kas izvēršas par smagāko pēdējo 60.gadu laikā. Tā no recesijas izkļūst gadu vēlāk.
- 1.janvāris. Eirozona uzņem tās 16.dalībvalsti - Slovākiju.
- 7.maijs. Eiropas Centrālā banka (ECB) samazina bāzes procentu likmi līdz rekordzemam līmenim 1% apmērā un paziņo, ka uzsāks obligāciju iegādi ekonomikas stimulēšanai.
- Decembris. Pieaug bažas par parādsaistību problēmām atsevišķās eirozonas valstīs, jo sevišķi Grieķijā.
- 2.maijs. Pēc ārkārtas pārrunām eirozonas valdības kopīgi ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vienojas par apjomīgu glābšanas programmu Grieķijai, tai kļūstot par pirmo parādsaistību krīzes upuri.
- 10.maijs. ES paziņo par plānu izveidot savu glābšanas mehānismu - Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF).
- 4.jūnijs. Eiro kurss pirmo reizi kopš 2006.gada marta nokrītas zem 1,2 dolāru atzīmes.
- 28.novembris. ES un SVF vienojas par 85 miljardu eiro aizdevuma piešķiršanu Īrijai.
- 1.janvāris. Igaunija kļūst par 17.eirozonas dalībvalsti. Tādējādi tagad eiro monētas un banknotes izmanto vairāk nekā 330 miljoni eiropiešu.
- 5.maijs. ES un SVF vienojas par 78 miljardu eiro piešķiršanu Portugālei.
- 21.jūlijs. Eirozonas līderi vienojas par jaunu aizdevuma programmu Grieķijai 159 miljardu eiro apmērā un bloka glābšanas fonda līdzekļu apjoma palielināšanu.
- 16.augusts. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele sola eirozonas blokam nodrošināt "patiesu ekonomikas pārvaldi" un paziņo, ka ierosinās ES ieviest nodokli finanšu darījumiem. Nedēļas laikā ECB iegādājas obligācijas 22 miljardu eiro apmērā, tādējādi cenšoties atbalstīt Itāliju un Spāniju, kas piedzīvo aizņemšanās izmaksu pieaugumu finanšu tirgos.
- 27.oktobris. Eirozonas dalībvalstis vienojas par līgumu parādsaistību krīzes atrisināšanai, palielinot EFSF līdzekļu apjomu un liekot bankām uzņemties zaudējumus saistībā ar Grieķijas parādu.
- 9.decembris. ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, atbalsta dalību jaunajā eirozonas fiskālās disciplīnas līgumā.
LETA/Foto: Shutterstock
