Bijušais "Krājbankas" prezidents: Latvija nevar šķirot investorus pēc to izcelsmes valsts
Latvijas ekonomika patlaban atrodas tādā stāvoklī, ka nevar atļauties atteikties no kādas valsts investoru investīcijām, rakstiskā intervijā norādīja bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis.
"Tas nenozīmē, ka valsts ekonomika būtu jāveido no nelikumīgas naudas, taču Latvija noteikti nedrīkstētu piemērot kādu īpaši stingrāku un ierobežojumiem bagātāku politiku attiecībā uz vienas vai vairāku valstu investoriem," skaidroja Priedītis, atbildot uz jautājumu, vai pēc atklātajām "Latvijas Krājbankas" bijušā līdzīpašnieka Vladimira Antonova krāpnieciskajām darbībām Krievijas izcelsmes investīcijām Latvijā būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Visas Latvijas ekonomikā ienākošās investīcijas būtu jākontrolē vienlīdz adekvāti un kvalitatīvi, kas arī ir Latvijas tiesībsargājošo institūciju uzdevums, uzskata Priedītis.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu "Latvijas Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.
Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Tiesa par "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.
Par administratoru tiesa apstiprināja auditorfirmu "KPMG Baltics", bet kā "Krājbankas" pārstāvjus maksātnespējas procesā, kuru dalība tajā ir obligāta, tiesa noteica bankas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, valdes locekli Mārtiņu Zalānu, valdes un padomes locekļus, tostarp Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kā arī atsevišķu pārvalžu vadītājus un grāmatvedi.
"KPMG Baltics" līdz 23.janvārim jāizvērtē, vai iespējama maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" sanācija vai arī tiks sākta bankas bankrota procedūra.
Bijušais AS "Latvijas Krājbanka" prezidents Ivars Priedītis 2011.gada 25.novembrī no Gaiļezera slimnīcas konvojēts uz Olaines cietuma slimnīcu. Priedītis ārstniecības iestādē nonāca, pirms tiesa lēma viņam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.
2011.gada 21.novembrī, kad Priedītis vērsās Valsts policijā (VP) ar iesniegumu, viņš izmeklētājiem pauda gatavību sadarboties, atzina savu vainu un nožēloja izdarīto. Policija sāka kriminālprocesu. Priedītis tajā tika atzīts par aizdomās turēto, un sākotnēji policija viņam kā drošības līdzekli piemēroja aizliegumu izbraukt no valsts.
Tās pašas dienas vakarā Priedītis tika aizturēts un izmeklētāji norādīja uz nepieciešamību viņu apcietināt, skaidrojot, ka bankas prezidents ir pārkāpis sākotnēji piemēroto drošības līdzekli.
Priedītis joprojām atrodas Olaines cietuma slimnīcā.
