2012. gada 23. janvārī, 16:05

Baltijas valstīs ražotā šokolāde kļuvusi dārgāka, bet ne labāka

Jauns.lv

Baltijas ražotajās šokolādēs bieži vien kakao nav pat puse no kopējām izejvielām. Līdz ar to vienāda nosaukuma pircēju iecienītās „Laimas”, „Kalev” un „Karūnas” šokolādes kvalitāte var būtiski atšķirties.

Baltijā ražotās viena nosaukuma šokolādes var būtiski atšķirties pēc tajās esošā kakao sastāva daudzuma.

Kā rūgto, melno vai tumšo šokolādi Latvijā drīkst pārdot pat tādu izstrādājumu, kurā kakao nav pat puse no kopējām izejvielām un kas ir aizdarīts ar augu taukiem, arī palmu eļļu, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.

Kakao saturs šokolādēs – ļoti dažāds

Pārlūkojot veikalos nopērkamās rūgtās, melnās, tumšās un piena šokolādes, kas ražotas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nākas secināt, ka precīzu kritēriju, pēc kuriem vadītos šokolādes ražotāji, nav. Vieni par rūgto sauc šokolādi, kurā kakao saturs it vismaz 70%, citi – par tādu dēvē pat to, kurai kakao saturs nepārsniedz 56%. Tumšās šokolādes cienītājiem jāsamierinās ar aptuveni 47% kakao saturu produktā. Lietuvā ražotāja melnajā „Karūnas” šokolādē ir 46% kakao.

Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane skaidro, ka par šokolādi kuru katru izstrādājumu tomēr nevar saukt. Valdības noteikumos „Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības kakao un šokolādes produktiem” ir minēts, kādos gadījumos drīkst piemērot šokolādes un kakao tirdzniecības nosaukumus. „Saskaņā ar šiem noteikumiem par šokolādi drīkst saukt tādu produktu, kas iegūts no kakao produktiem un cukura un kurā kopējā kakao sausna ir ne mazāka par 35%. Piena šokolādē kakao saturs nedrīkst būt mazāks par 25%. Savukārt šokolādes konfektēs šokolādei ir jābūt vismaz 25% no galaprodukta masas. Noteikumi arī paredz, ka šokolādei aizliegts pievienot dzīvnieku taukus, izņemot piena taukus, kā arī miltus, granulveida un pulverveida cieti. Tajā pašā laikā šokolādes ražošanā atļauts pievienot noteiktus augu taukus,” saka Levane.

Šokolāde kļūst dārgāka

„NP Foods” („Laima”) mārketinga vadītāja Dace Kokina „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” stāsta, ka 2011. gadā astronomiski auga cenas kakao pupām, jo kakao ražotājzemēs bija slikta raža un nestabila politiskā situācija, kā arī būtiski sadārdzinājās cukura un miltu cena. Kokina gan pieļauj, ka šogad kakao pupu cena varētu būt par 5 – 6% zemāka nekā pērn. „Tomēr tas nedod pamatu cenu samazinājumam, jo ir būtiski mainījušās iepirkuma cenas citām svarīgām izejvielām, piemēram, cukuram. Tā ir teju par 40% augstāka nekā pirms gada. Riekstu cenas kāpušas par 10 līdz 15 procentiem,” skaidro Kokina.