Janvāra pirmajā pusē pieaudzis elektrības importa apjoms Baltijā
Janvāra pirmajā pusē pieaudzis elektroenerģijas importa apjoms Baltijā, liecina AS "Latvenergo" Tirdzniecības attīstības daļas vadītāja Gata Junghāna apkopotā informācija.
To veicinājuši vairāki faktori. Pirmkārt, zemās elektroenerģijas tūlītējo darījumu jeb "spot" cenas biržā "Nord Pool Spot". Piemēram, dabas gāzes cena Latvijā janvārī pieauga par 17%, palielinot arī ražošanas izmaksas siltumelektrostacijās virs elektroenerģijas tirgus cenas līmeņa un padarot elektrības importu ekonomiski izdevīgāku par ražošanu, skaidro Junghāns.
Savukārt būtiskākais importa palielinājuma iemesls bija samazinātās elektroenerģijas izstrādes Igaunijas degakmens elektrostacijās Narvā, kur no 2012.gada sākuma stājas spēkā stingrāki sēra oksīdu izmešu ierobežojumi. Janvārī, salīdzinot ar decembri, Narvas elektrostacijās ražošanas jauda ir samazināta par aptuveni 300 megavatiem (MW), un sagaidāms, ka šogad šajās elektrostacijās tiks saražots par aptuveni 20% mazāk elektrības nekā 2011.gadā, norāda "Latvenergo" pārstāvis.
Kompānijas grafiki liecina, ka vislielākais patēriņa pārsvars pār ražošanu janvāra pirmajā pusē bija Lietuvā, kur līdzīga situācija bija vērojama arī attiecīgajā laikā decembrī.
Vienlaikus Junghāns norāda, ka elektroenerģijas "spot" cenas Somijā bijušas par zemu Krievijas ražotājiem, jo Krieviju un Somiju savienojošā 1400 MW elektrolīnija ir bijusi tikai daļēji noslogota elektroenerģijas eksportam uz Somiju. Salīdzinājumam, pēdējos trīs mēnešos cena Somijā svārstījusies ap 37 eiro (25 latiem) par megavatstundu (MWh), bet cena Krievijas iekšējā tirgū bija ap 25 eiro (17 latiem) par MWh. Krievijas tirgū papildus elektroenerģijas cenai jāmaksā arī jaudas cena, kā arī pastāv 3,3 eiro (2,3 latus) par MWh liels pārvades tarifs elektroenerģijas eksportam uz Somiju.
LETA
