Latvijas privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība pērn pieaug par 9,4%
Latvijas privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība pērn pieaugusi par 9,4% jeb 10,3 miljoniem latu un 2011.gada beigās bija 119,4 miljoni latu, pavēstīja Latvijas Komercbanku asociācijas komunikācijas speciāliste Baiba Melnace, atsaucoties uz asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotajiem datiem.
Pēc asociācijas datiem, vislielākais uzkrātais aktīvu apmērs 2011.gada beigās bija atvērtajam pensiju fondam "SEB atklātais pensiju fonds" – 47,975 miljoni latu, seko slēgtais pensiju fonds "Pirmais slēgtais pensiju fonds", kura kopējā neto aktīvu vērtība bija 32,706 miljoni latu, un "Swedbank atklātais pensiju fonds" – 19,751 miljons latu.
Melnace norādīja, ka pērn pieaudzis privāto pensiju plānu dalībnieku skaits – no 188 tūkstošiem 2010.gada beigās līdz 198,5 tūkstošiem 2011.gada beigās.
Asociācijas dati liecina, ka arī visvairāk dalībnieku pagājušā gada beigās bija "SEB atklātajā pensiju fondā" – 73,6 tūkstoši, seko "Swedbank" atklātais pensiju fonds", kuram pievienojušies 56,5 tūkstoši dalībnieku, un "Citadele atklātais pensiju fonds" ar 50,8 tūkstošiem dalībnieku.
"2011.gada apkopotie darbības rezultāti liecina par privāto pensiju fondu popularitātes pieaugumu Latvijas iedzīvotāju vidū, tomēr joprojām kopējais uzkrājumu apmērs ir neliels," atzina Melnace.
Pašlaik Latvijā ir seši atklātie pensiju fondi un viens slēgtais pensiju fonds, katram no tiem ir viens vai vairāki pensiju plāni ar atšķirīgu līdzekļu ieguldīšanas stratēģiju un riska pakāpi. 2011.gadā šajā tirgū ienāca viens jauns dalībnieks – "Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds".
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
BNS
