Deputāte par digitālo TV: „Mantojums ir smags”

„Mantojums ir smags,” iepriekšējo politiķu laikā sastrādāto raksturo Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko attiecību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Puse reģionālo televīziju vairs neraida, nacionālie kanāli sūdzas par augsto apraides maksu, laukos nepietiek pat ar dekoderu vai jaunākās paaudzes televizoru, bet jāgādā arī dārga antena, kas jāuzliek pat desmit metru augstumā.

„Šobrīd notiek darbs, pētot, kā apraides izmaksas varētu samazināt,” Kasjauns.lv stāsta Ināra Mūrniece. Laikā, kad par vairāk nekā 40% kritušies reklāmas ieņēmumi, 650 000 latu gadā ir nesamērīgi liela maksa, turklāt 1,3 miljoni jāsedz no valsts budžeta – par LTV un LTV7 apraidi.

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi koncepciju „Zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanai no 2014. gada”, tajā izskatīti četri varianti. „Valdībā ir nodibināta darba grupa, ko vada Ints Dālderis. Viņš ir sācis apkopot materiālus un izskata dažādus variantus, kā varētu samazināt apraides izmaksas,” zina teikt Mūrniece. Iespējamie risinājumi – samazināt izmaksas, pagarinot „Lattelecom” līguma termiņu (tas beigsies 2013. gada 31. decembrī), vai atrast citas raidīšanas iespējas.

„Satiksmes ministrija vairāk sliecas atbalstīt otro variantu – pēc 2013. gada nodot apraidi Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet jautājums vēl nav izlemts,” saka Mūrniece. Komisijas sēdē uzaicinātajiem LVRTC pārstāvjiem uzdots jautājums, kādas šādā gadījumā būs izmaksas. „Mūs ļoti mulsināja tas, ka precīzu atbildi nesaņēmām, bet saņēmām apgalvojumus, ka, iespējams, maksa varētu pat būt augstāka. Tas mūs darīja ļoti piesardzīgus,” atklāj deputāte.

Komisija nosūtījusi vēstuli satiksmes ministram Aivim Ronim sniegt atbildi, kurā veikta riska analīze. „Precīzus pētījumus komisija joprojām nav saņēmusi,” atzīst Mūrniece. Tuvākajā laikā tikšanās ar ministru paredzēta Nacionālās apvienības frakcijā, kur spriedīs arī par šiem jautājumiem. „Manuprāt, valdībai ir nepieņemami izšķirties par kādu variantu, ja izmaksas varētu būt vēl lielākas. Tas nozīmē, ka komisija būs spiesta risināt šīs apraides problēmas vēl un vēl,” uzsver Mūrniece.

Pretēji optimistiskajiem solījumiem Latvijā pēc digitālās virszemes apraides ieviešanas kanālu skaits nav palielinājies. Ir pat otrādi – no sākotnējiem pieciem palikuši četri, jo TV5 virszemes ēteru pameta, šogad to darīt solījusi TV3.

Mūrniece par to ir runājusi ar ekspertiem, kas izteikušies, ka varētu būt septiņi vai astoņi kanāli. Deputāte uzskata, ka par šo pieaugumu gādāt ir jaunās Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes pienākums. „Pēc „Lattelecom” pārstāvju teiktā, ja apraidē nāktu klāt vēl kāds jauns kanāls, maksu varētu proporcionāli samazināt. Otrs variants – ja kāds no kanāliem aizietu no apraides, atlikušajiem kanāliem maksu nepalielinātu. Tomēr visi šie apgalvojumi ir bijuši mutiski,” piebilst Mūrniece.