"Jaunā viļņa" rīkotāji un Jūrmalas dome sastrīdējušies par kafejnīcas apsaimniekošanu

Tā uzskata Jūrmalas domes bijušais priekšsēdētāja vietnieks Māris Dzenītis, atsaucoties uz sarunu ar konkursa organizācijas komitejas priekšsēdētāju Aleksandru Šenkmanu.

Dzenītis sacīja, ka šajā gadījumā kafejnīcas apsaimniekošana nav nekāds sīkums, jo festivālā galvenais ir nevis konkurss un viss, kas notiek uz skatuves, bet gan tas, kas notiek ap to, - VIP viesi un to apkalpošana. "Jau pirms gada konkursa rīkotāji nepārprotami norādīja, ka vēlas te būt paši ar savu ēdinātāju. VIP sektora apkalpošanā arī grozās visprāvākās summas - atceramies, ka viena galdiņa cena bija mērāmā vairākos desmitos tūkstošu," norādīja Dzenītis.

Šogad šis konflikts saasinājies, jo Dzintaru koncertzāles kafejnīcas apsaimniekotājs janvārī esot nosūtījis konkursa rīkotājiem vēstuli, paziņojot, ka VIP sektorā jau ir nolīgts ēdināšanas uzņēmums, turklāt festivāla rīkotajiem savi VIP viesi būs jāsaskaņo ar ēdinātāju. "Un tas konkursa rīkotāju pacietībai pielika punktu," apgalvoja Dzenītis.

Dzenītis arī teica, ka "Jaunā viļņa" organizatoriem uzspiests tas pats ēdināšanas uzņēmums, par kura lobēšanu reiz interesējies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). "Te neslēpti parādās arī Jūrmalas domes bijušā priekšsēdētāja Raimonda Munkevica intereses, kura privātā apetīte nu var izjaukt pilsētai tik svarīgo pasākumu. Domāju, ka konkursa rīkotājiem, zinot par pilsētas vadītāju tiešu līdzdalību šajā konfliktā, bija diemžēl skaidrs, ka nekādas pretimnākšanas nebūs," domā Dzenītis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, Munkevics iepriekš vainots ēdināšanas uzņēmuma SIA "Priority" lobēšanā, lai tas iegūtu tiesības saimniekot Dzintaru koncertzāles kafejnīcā.

"Tā gan ir arī ne tikai Jūrmalai, bet arī Latvijai tipiska situācija. Visi it kā runā, ka jāveicina, piemēram, tranzīts, bet, ja kāds liels kravas turētājs tiek piesaistīts un jau tūlīt sāks strādāt, tad izrādās, ka bez oficiālajām struktūrām ir jāvienojas arī ar kaut kādu mistisku SIA, kurai izdevies privatizēt kādu nelielu ķēdes posmu, taču beigās izrādās, ka šī mazā posmiņa izmantošanas izmaksas ir pat lielākas nekā visam Latvijas tranzīta koridoram kopumā, turklāt par to mazo posmiņu iepriekš nekas nav bijis zināms. Tāpēc te pie mums arī ir tik maz investīciju, tik maz reālu jauno projektu tranzītā," uzskata Dzenītis.

Jūrmalas domes deputāts arī atzina, ka pašvaldībai ne vienu reizi vien ir nācies gluži vai taisnoties par to, kāpēc tāds "Jaunais vilnis" vajadzīgs, un politiķi gluži vai sacenšas, kurš par to pateiks kaut ko riebīgāku. "Viņus diemžēl sadzird, bet tie, kas atbalsta, tie klusē. Tikmēr konkursa rīkotājiem, redzot, cik daudz viņi Latvijai dod, taču gribas saņemt arī atzinību. Un, ja gadu no gada viņi vairāk dzird nevis atzinību, bet kritiku, tad nav jābrīnās, ka tas vadzis var reiz arī lūzt," piebilda domnieks.

Dzenītis uzskata, ka "Jaunais vilnis" Jūrmalai un Latvijai ir ļoti nepieciešams, jo tas ne tikai aktivizē nekustamā īpašuma tirgu, bet arī sniedz iespējas Latvijas uzņēmējiem iepazīt ietekmīgus cilvēkus, kas festivāla laikā ierodas Jūrmalā.

"Es tomēr ceru, ka Jūrmala vēl neko nav pazaudējusi. Cik zinu, vēl var jautājumus kārtot un risināt, jo ne jau konkursa rīkotāji ir tie, kas iestājušies pozā, bet gan Jūrmalas dome. Ticu, ka arī konkursa rīkotāji paši nevēlas pamest jau tik ierasto Jūrmalu, taču, lai konkurss atgrieztos Jūrmalā, ir steidzami jāmainās gan Jūrmalas domei, gan arī Latvijas sabiedrības attieksmei," uzsvēra Dzenītis.

Kā ziņots, starptautiskais jauno izpildītāju konkurss "Jaunais vilnis" Jūrmalā vairs nenotiks, jo konkursa organizatoru sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu, kas tagad ļauj par pasākuma norises vietu izraudzīties kādu citu pasaules pilsētu, starp kurām ir arī Rīga, liecina laikrakstā "Čas" publicētais īsais festivāla veidotāja un komponista Igora Krutoja paziņojums.

Krutojs savā paziņojumā norādīja, ka sadarbība starp Jūrmalas domi un festivāla rīkotājiem sasniegusi tādu robežu, ka viņš neredz nekādu iespēju tālākai sadarbībai.

"Jaunais vilnis" nolēmis pamest Jūrmalu attieksmes dēļ - kaut arī daļa festivāla viesu varētu atļauties nopirkt visu viesnīcu, viņiem šķiet nepieņemami, ka apartamentus festivāla laikā iespējams izīrēt tikai, piemēram, uz divām nedēļām neatkarīgi no tur pavadīto dienu skaita, vai arī istabas tiek izīrētas pēc izsoles principa tiem, kas visvairāk samaksā.

Tāpat festivāla organizatorus saniknojusi domes rīcība, uz pieciem gadiem izīrējot citiem Dzintaru koncertzāles VIP zonu, kurā tradicionāli sēž galvenie festivāla viesi. "Jaunā viļņa" veidotāji sašutuši arī par Jūrmalas mēra Gata Trukšņa izteikumiem intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze", kurā viņš norādījis, ka Jūrmala mierīgi var izdzīvot bez "Jaunā viļņa".

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krutojs jau ticies ar Rīgas domes vadību, lai lūgtu izvērtēt iespēju festivālu rīkot Doma laukumā. Arī sarunās ar pašvaldības amatpersonām "Jaunā viļņa" organizatori kā būtisku iemeslu sadarbības pārtraukšanai ar Jūrmalu minējuši faktu, ka Dzintaru koncertzāles VIP zonas kafejnīcā saimniekošanas tiesības uz pieciem gadiem atvēlētas citam uzņēmumam.