Latviešu alus kļūs nelatviskāks
Ierastās Latvijas alus šķirnes arvien vairāk tiks ražotas no izejvielām, ko ievedīs no ārvalstīm, turklāt darītavas piederēs ārzemju kompānijām. Toties produkcija būs lētāka.
Akciju sabiedrības „Agrofirma Tērvete” padomes priekšsēdētāja vietnieks Modris Goba žurnālam „Lietišķā Diena” norāda, ka būtisks produkts alus ražošanā vienmēr ir bijis iesals, taču jārēķinās, ka tā ražošanas Latvijā vairs nebūs.
„Faktiski tas nozīmē, ka viss šeit nopērkamais alus būs ražots no iesala, kurš ir nopērkams ārzemēs. Turklāt ļoti reāla ir iespēja, ka no ārzemēm tiks ievests iesals, kurš tiks saražots, pārstrādājot Latvijā audzētos miežus. Netiek prognozēts, ka Latvijā kaut cik pārskatāmā nākotnē varētu tikt izveidota jauna iesala rūpnīca, kaut gan izejvielu bāze šeit ir ļoti laba un arī dabas apstākļi šādam procesam mūsu valstī ir teju ideāli,” norāda Goba.
Tomēr, viņaprāt, arī turpmāk Latvijā tirdzniecībā dominēs vietējā ražojuma alus. „Vienkārši ārvalstu zīmolu alus ir dārgāks nekā vietējās izcelsmes produkcija. Tas lielā mērā arī ir galvenais iemesls, kāpēc importa produkciju nevarēs uzskatīt par draudu vietējās izcelsmes alum,” uzskata Tērvetes aldaris.
Viņaprāt, sagaidāms arī, ka alus Latvijā varētu kļūt lētāks, proti, liela daļa alus tirdzniecības vietās tiks nopirkta, pateicoties atlaidēm. Ļoti daudzi cilvēki jau tagad ir gatavi pirkt tikai to preci, kam tiek piemērotas atlaides, un šī tendence saglabāsies, uzskata Goba. „Lētāks alus varētu kļūt arī tāpēc, ka Latvijā iedzīvotāji, kā zināms, noveco, un sliktā demogrāfiskā situācija var atstāt ietekmi arī uz šo produktu. Tas izskaidrojams ar faktu, ka alus vairāk ir populārs jaunu un vidēja vecuma cilvēku vidū, bet pensionāri to izvēlas mazāk. Vienīgais, uz ko alus ražotāji varētu šajā jomā cerēt, ir tūrisma pieaugums,” prognozē uzņēmējs.
Viņš norāda, ka nākotnē arvien vairāk tiks piedomāts par alus iepakojuma izskata, savukārt saturs kļūs arvien vienveidīgāks. „Šķirņu buķetei ir lemts samazināties. Jā, ir gan redzams, ka pēdējā laikā bieži vien dažādas šķirnes tiek mainītas, taču tas viss ir īslaicīgi – kaut kas jauns uznāk un pazūd, turklāt tas vairāk notiek reklāmas nolūkos. Tādu šķirņu veidošanās, kas varētu būt tik pamatīgas, kā, piemēram, „Senču” alus, un varētu dzīvot gadsimtiem ilgi, nav gaidāma,” norāda aldaris.
Alus ražošanas jomā turpināsies globalizācijas process un lielākā daļa Latvijas alus nozares nonāks ārvalstu kapitāla rokās, uzsver Goba, norādot, ka jau šobrīd vairāk nekā 80% Latvijas alus nozares pieder ārvalstu kapitālam.
Kā atvērt alus pudeli ar papīru
