Latvijas slēpošanās trases šogad aktīvi apmeklē Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tūristi
Latvijas slēpošanas trases šogad aktīvi apmeklē Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tūristi, pastāstīja aptaujāto slēpošanas centru pārstāvji.
"Milzkalna" direktors Viesturs Ošnieks norādīja, ka šogad lielākā daļa slēpošanas trases apmeklētāju tūristu ir no Lietuvas. "Tūristu pieplūdums ir ļoti labs – 25–30% no kopējā klientu skaita. Lielākā daļa no tiem ir lietuvieši," sacīja Ošnieks un piebilda, ka lielais Lietuvas tūristu skaits "Milzkalnā" novērojams katru gadu.
Slēpošanas centra "Reiņa trase" valdes priekšsēdētājs Austris Brutāns informēja, ka "Reiņa trasi" lielākoties apmeklē tūristi no Krievijas. "Nevarētu teikt, ka tūristu ir ļoti daudz, bet to ir vairāk nekā iepriekšējos gados. Pārsvarā ārzemju tūristi ir no Krievijas, tiem seko Lietuvas un Igaunijas slēpotāji," klāstīja Brutāns un precizēja, ka kopumā tūristu skaits no kopējā trases apmeklētāju skaita ir aptuveni 10–15%.
"Žagarkalna" reklāmas nodaļas pārstāve Zane Lūkina pavēstīja, ka šogad slēpošanas trases aktīvi apmeklē tūristi no Lietuvas un Igaunijas, turklāt nedēļas nogalēs, kad Igaunijā un Lietuvā tika svinēti neatkarības atgūšanas svētki, minēto valstu apmeklētāju skaits bijis lielāks par vietējo slēpotāju skaitu. "Teiksim, iepriekšējās nedēļas nogalēs, kad kaimiņiem bija brīvdienas, tūristu bija vairāk nekā latviešu," klāstīja Lūkina.
Pēc viņas teiktā, "Žagarkalnu" apmeklē arī citu valstu tūristi. "Brauc arī no citām valstīm, bet pārsvarā tie ir igauņi un lietuvieši. Slēpotāji ir arī no Krievijas, arī no Anglijas saistībā ar latviešu ieprecēšanos Anglijā," sacīja "Žagarkalna" pārstāve.
Slēpošanas trases "Zviedru cepure" īpašnieks Edvīns Balodis norādīja, ka trasi apmeklē daudz tūristu no Lietuvas. "Lietuvieši mums ir ceturtdaļa klientu. No citām valstīm reti kāds slēpotājs parādās," minēja Balodis.
Arī "Kamparkalna" līdzīpašnieks Almants Kalniņš apliecināja, ka lielākoties trasi apmeklējošie tūristi ir no Lietuvas un Igaunijas. "Atbrauc tie paši lietuvieši un igauņi. Bet ir arī pa retam slēpotājam no Vācijas un Zviedrijas," sacīja Kalniņš, taču atzina, ka tūristi nav tā klientūra, uz ko trase strādā. Vienlaikus "Kamparkalna" līdzīpašnieks piebilda, ka jau tiek domāts par risinājumiem, piemēram, vebkameru uzstādīšanu, tūristu apmklējuma skaita palielināšanai.
Iepriekšējā ziemā slēpošanas un snovošanas sezonu Vidzemē atklāja novembra beigās, taču šogad līdz ar sniega trūkumu un silto laiku ziemas sezonā slēpošana atsevišķās trasēs tika sākta vien janvāra vidū.
BNS
