„Lattelecom” par uzvaru konkursā nelikumīgi sola 50 000 bezmaksas dekoderu

Tas nekas, ka šis dotācijas veids Eiropas Savienībā ir aizliegts, tātad solījuma izpilde ir apšaubāma.

 „Lattelecom” sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite paskaidroja, ka bezmaksas dekoderi daļēji varētu atrisināt problēmas ar nacionālo kanālu skatīšanos pierobežā, kur iedzīvotāji, iespējams, finansiālu apsvērumu dēļ nav iegādājušies dekoderus un tādēļ turpina skatīties analogo televīziju no kaimiņvalstīm.

Šādu apliecinājumu „Lattelecom” nosūtījis vēstulē Ministru prezidentam, Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, satiksmes ministram, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam un vairākām institūcijām, atsaucoties uz premjera Valda Dombrovska rezolūciju iesniegt konkrētus priekšlikumus sabiedrības saliedēšanai.

Lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu šo problēmu, „Lattelecom” aicina valdību nekavēties ar konkursa izsludināšanu, jo ir atlikuši mazāk nekā divi gadi līdz esošā apraides termiņa beigām un gan skatītājiem, gan iedzīvotājiem, gan arī iesaistītajiem komersantiem jau šā gada ietvaros ir jāzina, kā apraide tiks organizēta turpmāk.

Ja „Lattelecom” iegūtu tiesības nodrošināt televīzijas ciparu apraidi vēl vismaz nākamos piecus gadus un šāda konkursa rezultāti stātos spēkā līdz 2012. gada 30. septembrim, uzņēmums sola samazināt nacionālo TV kanālu maksājumus par apraidi. Pašlaik katrs kanāls šķiras no 650 tūkstošiem latu gadā.

„Mēs apliecinām, ka nodrošināsim 50 000 dekoderu maznodrošinātajiem un tarifu samazinājumu raidorganizācijām, ja šādā konkursā uzvarēsim. Tas ir mūsu piedāvājums šim konkursam, un aicinām valdību to nopietni apsvērt,” pauž „Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Minētais dekoderu skaits aptuveni atbilst tai summai, ko „Lattelecom” gadā iekasē no televīzijām par bezmaksas virszemes apraidi. Runas par bezmaksas dekoderiem izskan ne pirmo reizi, 2010. gadā Latvijas Pašvaldību savienības aptaujā noskaidrojās, ka valstī ir ap 90 000 trūcīgo mājsaimniecību. No juridiskā viedokļa „Lattelecom” solījums ir apšaubāms, jo tieši un nepastarpināti dotēt kādu apraides veidu Eiropas Savienībā nemaz nedrīkst, lai ievērotu tehnoloģisko neitralitāti.

Jāatgādina, ka „Lattelecom” īpašnieks ar 51% ir arī Latvijas valsts (49% pieder skandināvu „TeliaSonera”), tomēr reāli uzņēmums darbojas kā klasisks privātais komersants, pār kuru valstij lielas teikšanas nav.