Nīkuļo Latgales pierobežas veikali
Latgales pierobežas veikalos šī gada pirmajos divos mēnešos ievērojami krities apgrozījums. Kopš cilvēkiem ierobežoja iespējas no austrumu kaimiņvalstīm ievest akcīzes preces, viņiem vairs nav naudas, ko tērēt veikalos.
Ir noticis gluži pretējais gaidītajam – kontrabandas ierobežošana vietējiem veikaliem liek nīkuļot.
Finanšu ministrijas paziņojums, ka šā gada pirmie statistikas dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu patīkami pārsteidz, jo spilgti kontrastē ar 2011. gada nogales datiem - mazumtirdzniecības apjomu pieaugums janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 6,4%, neattiecas uz Latgales pierobežas rajoniem. Tur tieši otrādi – veikali nīkuļo.
Latgales pierobežas veikalu apgrozījums šogad būtiski samazinājies pēc tam, kad tika ierobežota pierobežas iedzīvotāju došanās uz Krieviju un Baltkrieviju pēc lētajām cigaretēm, alkohola un degvielas. Cilvēki vairs nevar tirgot ievestās lētās preces, krītas viņu ienākumi un viņi vairs nevar iepirkties vietējos veikalos.
Pagājušā gada rudenī premjers Valdis Dombrovskis lēsa, ka ēnu ekonomikas apkarošana varētu dot 40 līdz 50 miljonus latu papildu ieņēmumus šā gada budžetā. Lai gan 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”, kas būtiski ierobežo personiskam patēriņam paredzēto akcīzes preču ievešanu no trešajām valstīm, pirmie divi šā gada mēneši ne degvielas, ne alkohola, ne tabakas legālajiem tirgotājiem nav bijuši daudz ražīgāki nekā iepriekš. Savukārt pierobežas pārtikas veikalos tirdzniecība pat ir samazinājusies, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.
„Janvāris un februāris tirdzniecībā parasti ir klusie mēneši, un arī laiks ir pārāk īss, kopš stājušies spēkā akcīzes preču ievešanas ierobežojumi, lai varētu objektīvi analizēt, kā šīs izmaiņas ir ietekmējušas mazumtirdzniecības nozari. Provizoriskie dati gan liecina: ja alkohola tirdzniecība ir palielinājusies, tad ļoti nenozīmīgi, taču vienlaikus ir samazinājusies kopējā tirdzniecība. Tas nozīmē, ka Latgalē iedzīvotāju pirktspēja ir vēl vairāk samazinājusies. Līdz ar to pārtikas tirgotājiem Latgalē šie likuma grozījumi ir nesuši zaudējumus,” secina Vasilijs Papandopulo, kurš pārvalda astoņus „TOP” veikalus Latgalē.
Viņš gan atzīst, ka ar ēnu ekonomiku ir jācīnās un kontrabandas preču tirdzniecība ir nelikumīga, tomēr tā barojusi daļu Latgales iedzīvotāju. Nauda, ko varēja iegūt šādā veidā, tika tērēta bērnu skološanai, pirkumiem veikalā un ārsta apmeklējumiem.
Lai gan degvielas tirgotāji ir tieši ieinteresēti kontrabandas ierobežošanā, degvielas uzpildes staciju kompānijas „Virši A” valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš „Neatkarīgajai Rīta Avīze” par jauno kartību izteicās visai skeptiski: „Šajā situācijā varam izmantot teicienu: „šāviens ar lielgabalu zvirbuļu barā”, jo ar šiem likuma grozījumiem, iespējams, valsts nesaņems lielākus nodokļus, bet gan vairāk ietekmēs iedzīvotāju, kas dzīvo pierobežas rajonos, dzīves kvalitāti. (..) Degvielas ievešana daudziem bija vairāk kā iztikas, nevis peļņas avots.”
