Latvijas Banka: algas paaugstina galvenokārt cilvēkiem līdz 45 gadu vecumam
Latvijā algu kāpums skar galvenokārt cilvēkus līdz 45 gadu vecumam, atzina Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, komentējot piektdien publiskotos datus par darba samaksas izmaiņām.
Viņš norādīja, ka Latvijā turpinās mērens atalgojuma kāpums ‒ 2011.gada ceturtajā ceturksnī vidējā alga par pilno slodzi bija par 4,5% lielāka nekā pirms gada. Savukārt naudas daudzums, ko mēneša laikā savā maciņā saņem vidējais strādājošais, pieaug vēl straujāk, palielinoties darba slodzei ‒ gan pamatdarbā nostrādātam stundu skaitam, gan blakus darba izplatībai.
"Piemēram, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotos Valsts ieņēmumu dienesta algu datus, var novērtēt, ka darba ņēmēju vidējais ienākums 2011.gada beigās bija par 6% augstāks nekā pirms gada, tostarp privātajā sektorā – par vairāk nekā 8% augstāks. Ņemot vērā arī būtisku nodarbinātības kāpumu, mazumtirdzniecības apgrozījuma prāvs pieaugums ir likumsakarīgs. Lai gan pilnā slodzē pārrēķinātā alga 2011.gadā pieauga tikpat kā patēriņa cenas (12 mēnešu vidējā inflācija decembrī bija 4,4%), darba ienākumu pieaugums bijis straujāks par cenu kāpumu, tādējādi 2011.gada laikā vairākums darba ņēmēju ir kļuvuši turīgāki," teica Krasnopjorovs.
Viņš uzsvēra, ka pašreizējais algu kāpums galvenokārt skar cilvēkus līdz 45 gadu vecumam. Jaunieši līdz 20 gadu vecumam, kuri no krīzes cieta vissmagāk (visvairāk tika atlaisti un visnozīmīgāk tika samazinātas algas), 2011.gada beigās vidēji saņēma vairāk nekā par 15% lielāku atalgojumu kā pirms gada, tiesa, jāmin, ka šī vecumgrupa ir maza un veido apmēram 1% no visiem algu saņēmējiem. Turklāt salīdzinoši strauji (par apmēram 8%) vidējais atalgojums pieauga 30‒45 gadus veciem darbiniekiem, kuri krīzi pārvarēja, vismazāk izjūtot atlaišanas un algas kritumu. Savukārt darbinieki pēc 60 gadu vecuma algas pieaugumu saņem vien izņēmuma kārtā ‒ šajā vecumgrupā vidējā alga gada laikā pieauga mazāk nekā par 2%.
"Tas varētu liecināt par to, ka jaunākiem darbiniekiem biežāk tika palielināta darba slodze vai arī viņi biežāk sasniedza izcilus darba rezultātus. Salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem, tagad algas pieaugums biežāk tiek pamatots ar konkrētā darbinieka sniegumu uzņēmuma labā, nevis vispārējo inflāciju, valsts svētkiem vai emigrācijas draudiem," sacīja Krasnopjorovs.
Jau vēstīts, ka pērn Latvijā mēneša vidējā neto (pēc nodokļiem) darba samaksa bija 330 latu, kas ir par 4,5% jeb 14 latiem vairāk nekā 2010.gadā. Savukārt reālais neto darba samaksas pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 4,4% gada laikā, bija 0,1%.
