Vēršas tiesā pret "Latvijas Krājbankas" administratora darbību
Ar sūdzību tiesā vērsies uzņēmējs, kurš uzskata, ka AS "Latvijas Krājbanka" administrators darbojas pretlikumīgi, cenšoties samazināt bankas meitasuzņēmuma vērtību, šovakar ziņoja telekompānija LNT.
Uzņēmējs, kurš ir arī bankas kreditors, pamanījis, ka administrators necenšas bankas īpašumus pārdot izsolē par iespējami dārgāku cenu, bet gan apzināti to samazina, lai kreditorus atstātu bez ienākumiem.
Ir pamatotas bažas par darbībām, kas tiek veiktas maksātnespējas procesā, tāpēc šis jautājums uzticēts tiesai, lai likumā noteiktajā kārtībā izvērtētu sūdzībā minētos apstākļus, raidījumam sacīja uzņēmuma SIA "Veiksmes līzings" valdes priekšsēdētājs Jānis Skopiņš.
Uzņēmējs "Latvijas Krājbankas" meitasuzņēmuma "Renesource Capital" akciju vērtību samazināšanu esot pamanījis Uzņēmumu reģistrā, viņam radušas bažas, ka šādas darbības tiek veiktas kādas trešās personas interesēs, tāpēc uzņēmējs vērsies ar iesniegumu tiesā. Tiesai nosūtītajos dokumentos norādīts, ka šogad janvārī "Latvijas Krājbanka" administratora pilnvarotas personas sasaukušas bankai piederošā uzņēmuma "Renesource Capital" pilnsapulci un nolēmuši dzēst uzņēmuma akcijas vairāk nekā 400 000 latu vērtībā, to vietā emitējot jaunas tikai 200 000 latu vērtībā. Vienlaikus tika nolemts, ka uz jaunām akcijām "Latvijas Krājbanka" nepretendēs un tās varēs iegūt trešās personas.
Sūdzība tiesai par administratoru nosūtīta 14.martā.
Savukārt administrators esot atzinis, ka darbības ar "Renesource Capital" kapitāldaļām ir notikušas, taču tagad šī shēma esot apturēta.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.
Bankas administrators SIA "KPMG Baltics" "Latvijas Krājbankas" bankrota pieteikumu tiesā iesniedza 23.februārī. Rīgas apgabaltiesa šo bankrota pieteikumu paredzējusi izskatīt marta beigās.
No "Latvijas Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
