„Krājbankas” administratora funkcijas veic nesertificētas personas
Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienības pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Avotiņš vērš uzmanību, ka "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas procesa administrēšanas ietvaros tiek pārkāpta likumdošana.
Kā zināms, jau iepriekš vairāki kreditori atsevišķi un Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kura pārstāv vairākus privātos Krājbankas kreditorus, ir iesnieguši Rīgas Apgabaltiesai sūdzības, kurās pieprasa atcelt maksātnespējas procesa administratoru – „KPMG Baltics” (KPMG). Tas pamatots ar kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus maksātnespējas procesā.
Tāpat arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (LSMPAA) ierosinājusi disciplinārlietu pret KPMG iecelto administratoru Jāni Ozoliņu. Asociācijas valde pieprasījusi J.Ozoliņu sniegt paskaidrojumus, kā situācijā, kad bez paša administratora dokumentus paraksta arī trešās personas, kuras nav maksātnespējas procesa administratori, tiek nodrošināta maksātnespējas procesa administratora darbības neitralitāte, objektivitāte un neatkarīgums no trešajām personām. Pieprasīti paskaidrojumi arī citās J.Ozoliņa administrētās lietās.
LSMPAA valdes loceklis, Sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs Māris Sprūds uzskata, ka „Krājbankas” lietā KPMG epizodiski iesaista personas, kuras nav sertificēti administratori, attiecīgi radot situāciju, ka procesu virza un uzrauga nekompetenti speciālisti.
M.Sprūds uzsver: "Diemžēl KPMG uz nekompetences un ieinteresētības fona neveic savus pienākumus tā, kā to paredz Kredītiestāžu likums.
Rezultātā tas ir radījis nopietnas sekas - KPMG pilnvarotās personas, kas nav sertificēti administratori, ir veikušas slēptu „Krājbankas” īpašumu atsavināšanu, nerīkojot izsoles. Jāatzīmē, ka jebkuras maksātnespējas procesa galvenais uzdevums ir atgūt pēc iespējas lielākus naudas līdzekļus kreditoriem, tādēļ Krājbankas gadījumā nav pieļaujama cita mantas atsavināšanas forma kā izsole".
M.Sprūds uzskata, ka šis Latvijas mērogiem ir liels process un vispareizākais solis „Krājbankas” situācijā būtu izmantot likumā paredzēto iespēju iecelt divus administratorus.
Atgādinām, ka piektdien, 20.aprīlī, plkst.11:00 norisināsies Rīgas apgabaltiesas sēde, kurā tiks lemts par AS „Latvijas Krājbanka” bankrota procedūras uzsākšanu.
