Pērn darba meklētāju īpatsvars Latvijā sasniedzis 16,1%

Statistikas pārvaldē atzina, ka, veicot darbaspēka apsekojuma datu vispārināšanu un balstoties uz 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem, ir veiktas būtiskas nodarbinātības rādītāju korekcijas, salīdzinot ar iepriekš publicētajiem, uz iedzīvotāju reģistra datiem balstītajiem aprēķiniem.

Tādējādi jaunākie dati liecina, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem Latvijā ir 1028,9 tūkstoši, kas ir par 118,1 tūkstoti jeb 10,3% mazāk nekā iepriekš publicētajos datos. Vislielākās izmaiņas ir Latgales reģionā, kur ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir par 12,8% mazāks, savukārt vismazākās izmaiņas ir Rīgā, kur samazinājums ir 7,9%.

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka, salīdzinot datus pa vecuma grupām, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā vērojamas būtiskas izmaiņas 25–34 un 15–24 gadu vecuma grupās, kur tas attiecīgi ir par 15,5% un 13,7% mazāks nekā iepriekš publicēts. Vecuma grupā 55–74 gadi ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir par 4,8% mazāks nekā iepriekš publicēts.

Mainījušies arī nodarbinātības un bezdarba rādītāji. Nodarbinātības līmenis ir par 1,2 procentpunktiem zemāks un veido 54,1%, savukārt darba meklētāju īpatsvars ir par 0,8 procentpunktiem augstāks, veidojot 16,1%.

Statistikas pārvaldē uzsvēra, ka visaugstākais darba meklētāju īpatsvars ir Latgales reģionā – 18,7%, savukārt zemākais ir Vidzemes reģionā –12,7%. Salīdzinot pirms un pēc tautas skaitīšanas publicētos datus, darba meklētāju īpatsvara reģionālās atšķirības nav būtiski mainījušās, proti, izmaiņas ir 0,6–0,9 procentpunktu apmērā.

Vērtējot nodarbināto skaitu profesiju dalījumā, vislielākās izmaiņas ir kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās ‒ to ir par 17,7 tūkstošiem jeb 15% mazāk, nekā iepriekš publicēts. Samazinājies arī nodarbināto skaits iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru profesijās, kā arī kvalificētu lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieku profesijās – attiecīgi par 14% un 13%.

BNS