Alkohola ražotāji un tirgotāji: legālais alkohola tirgus joprojām nav sasniedzis pirmskrīzes rādītājus
Legālais alkohola tirgus joprojām nav sasniedzis pirmskrīzes rādītājus, pavēstīja Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) pārstāve Dana Hasana.
Viņa norādīja, ka pirmā ceturkšņa dati par alkoholisko dzērienu apriti un akcīzes nodokļa ieņēmumiem norāda, ka, neskatoties uz vairākkārtēju akcīzes nodokļa paaugstināšanu pēdējo gadu laikā, akcīzes nodokļa ieņēmumi tikai tagad atgriežas 2009. gada līmenī, bet legālo dzērienu pārdošanas apmēri litrāžā savukārt ir kritušies. ARTA pārstāvji secinājuši, ka tas liecina par nepārdomātu akcīzes politiku legālo dzērienu sektorā laikā, kad ēnu ekonomika nozarē joprojām ir stipri izteikta.
Hasana informēja, ka 2009.gada pirmajā ceturksnī realizētais alkoholisko dzērienu, izņemot alu, apmērs veidoja 11,18 miljonus litru, savukārt šā gada pirmajā ceturksnī alkoholisko dzērienu, izņemot alu, realizācija bija 10,22 miljoni litru. Taču 2012.gada pirmajos trijos mēnešos iekasētais akcīzes nodoklis – 21,3 miljoni latu – tikai tagad ir gandrīz sasniedzis 2009.gada ieņēmumus (21,5 miljonus latu), kaut arī bijis vairākkārtējs akcīzes nodokļa kāpums 2009., 2010. un 2011.gadā. "Vai bija jēga zaudēt potenciālos nodokļu ieņēmumus trīs gadus un radīt priekšnoteikumus nelegālā tirgus uzplaukumam, lai tagad lepotos ar panākumiem?" retoriski vaicā nozares uzņēmēji.
Savukārt ARTA valdes priekšsēdētājs un uzņēmuma "Liviko" ģenerāldirektors Genādijs Kļepikovs, analizējot tirgus tendences, sacīja, ka statistika tikai kārtējo reizi apstiprina, ka nelegālā alkohola tirgus daļa Latvijā joprojām ir ļoti liela. "Tās dzērienu kategorijas, kas nav populāras pelēkajā tirgū, piemēram, konjaks, viskijs, liķieris, uzrādījušas realizācijas kāpumu un attiecīgi arī lielākus akcīzes ieņēmumus, kā arī mazumtirdzniecības pieaugumu pirmajā ceturksnī," pastāstīja Kļepikovs un piebilda, ka savukārt degvīna realizācija kā viltojumiem un kontrabandai visvairāk pakļautā alkoholisko dzērienu kategorija, kas savulaik veidoja lielāko nodokļu ieņēmumu pienesumu, turpina kritumu pēdējos trīs gadus.
Saskaņā ar sniegto informāciju degvīna realizācija no 2009. līdz 2011.gadam ir kritusies par 10,7%. "Arī šā gada pirmais ceturksnis turpina šo tendenci – mīnus 0,84% attiecībā pret pērnā gada pirmā ceturkšņa datiem," atzina Kļepikovs.
Tāpat ARTA valdes loceklis un kompānijas "Mobil Plus" pārdošanas direktors Vitolds Bremmers atgādināja, ka uzreiz pēc akcīzes likmes celšanas strauji pieauga nelegālais tirgus un vienlaicīgi arī samazinājās sabiedrības cieņa pret likumu. "Diemžēl kontrabandas cigaretes kabatā vai alkohols bez akcīzes samaksas kļuva par normu daļai sabiedrības, un mēs to visi zinām. Uzdrošinos teikt, ka, samazinot legālu preču konkurētspēju un radot priekšnosacījumus nelegālā tirgus uzplaukumam, valsts pati veicinājusi nihilistisku attieksmi pret likumiem un izvairīšanos no nodokļu samaksas," sacīja Bremmers.
Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes dati liecina, ka pērn Latvijā par 7% samazinājies saražotā degvīna apmērs, salīdzinot ar 2010.gadu, kas attiecīgi samazinājis tā īpatsvaru kopējā ražoto dzērienu struktūrā – līdz 58%.
ARTA reģistrēta 2009.gada februārī un apvieno Latvijas alkohola nozares ražotājus un izplatītājus. ARTA dibināta, lai veidotu sociāli atbildīgu, saprātīgi un stabili regulētu stipro dzērienu patēriņa tirgu Latvijā un attīstītu veiksmīgu dialogu ar valdību par nozares jautājumiem.
BNS
