No Baltijas valstīm vismazāk apdrošināšanas pakalpojumus izmanto Latvijā
Latvijas iedzīvotāji vismazāk no Baltijas valstu iedzīvotājiem izmanto apdrošināšanas pakalpojumus, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" un kompānijas "GfK" pētījums.
Latvijā nevienu apdrošināšanas pakalpojumu neizmanto 24% aptaujāto, Igaunijā - 16%, bet Lietuvā - 15%.
Visās trīs Baltijas valstīs visvairāk aptaujāto iegādājušies obligātās sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) polises. Latvijā OCTA polise ir 55% aptaujāto, Lietuvā - 62%, bet Igaunijā - 65%.
Būtiska atšķirība Baltijas valstīs vērojama īpašuma un mantas apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā - Igaunijā šādu polisi iegādājušies 44% aptaujāto, kamēr Latvijā - 28%, bet Lietuvā - 25%.
Atšķirīga ir arī situācija veselības apdrošināšanas polišu iegādē - Igaunijā šādas polises ir tikai 5% aptaujāto iedzīvotāju, bet Latvijā - 23%, Lietuvā - 25%.
Dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu visvairāk iegādājas Lietuvā, kur šādu apdrošināšanas pakalpojumu nopirkuši 36% aptaujāto. Igaunijā dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu nopirkuši 24% aptaujāto, Latvijā - 22%.
KASKO polisi visvairāk iegādājušies Igaunijā - 27% šajā valstī aptaujāto. Latvijā šis apdrošināšanas veids ir 18%, bet Lietuvā - 11% aptaujāto.
Arī ceļojumu un kredīta apdrošināšanu visvairāk pērk Igaunijā. Kredīta apdrošināšanu Igaunijā iegādājušies 13% aptaujāto, Lietuvā - 6%, bet Latvijā - 4%. Savukārt ceļojuma apdrošināšanu Igaunijā izmanto 19% aptaujāto, Latvijā - 15%, Lietuvā - 13%.
Apdrošināšanas sabiedrības "BTA" valdes locekle Jeļena Alfejeva pētījuma prezentācijā atzina, ka Latvijā apdrošināšana vairāk veidojas kā obligāta, proti, OCTA iegāde ir noteikta ar likumu, nekustamo īpašumu apdrošināšanu prasa banka, izsniedzot kredītu šī īpašuma iegādei, automašīnas apdrošināšana tiek prasīta, ja transportlīdzeklis tiek iegādāts līzingā.
Pēc viņas teiktā, nedaudz mainās cilvēku nostāja īpašumu apdrošināšanas jomā - kad ir bijuši stihiski postījumi, cilvēki vairāk sāk aizdomāties par īpašumu apdrošināšanu. Savukārt automašīnu apdrošināšanā šī izpratnes maiņa vēl nav redzama, atzīmēja Alfejeva. Cilvēki parēķina, ka samaksāja tik, saņēma tik, un, kad beidzas līzings, izlemj vairāk neiegādāties KASKO apdrošināšanu, situāciju raksturoja "BTA" valdes locekle.
Komentējot pētījuma rezultātus, kas rāda, ka Igaunijā ir stipri mazāka interese par veselības apdrošināšanas iegādi nekā Latvijā un Lietuvā, Alfejeva norādīja, ka Latvijā un Lietuvā nav sakārtota veselības aprūpe, tāpēc arī šāda situācija izveidojusies.
"BTA" valdes locekle norādīja, ka Latvijā nevar izveidot lētu veselības apdrošināšanas produktu un patlaban privātai veselības apdrošināšanai nav perspektīvas. Savulaik veikts Pasaules Bankas pētījums rāda, ka Latvijā obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, kas nosegtu pamata lietas, izmaksātu cilvēkam gadā 150 latus. Ja būtu obligātā veselības apdrošināšana, tad privātie apdrošinātāji varētu piedāvāt papildu produktus, vērtēja Alfejeva.
Viņa atzīmēja, ka sabiedrībā trūkst priekšstata par apdrošināšanas būtību, ko papildina līdzekļu trūkums.
Biznesa portāla "Nozare.lv" un kompānijas "GfK" pētījums veikts internetā. Latvijā pētījuma laikā aptaujāti 1014 iedzīvotāji, Igaunijā - 1017, bet Lietuvā - 1059 interneta lietotāji.
Aptaujā tika arī pētīts, kurus apdrošināšanas pakalpojumus iedzīvotājiem būtu interese iegādāties, kādu iemeslu dēļ viņi neizmanto apdrošināšanas pakalpojumus, cik ļoti iedzīvotāji uzticas apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem un kas ir noteicošie faktori apdrošinātāja izvēlē. Iedzīvotājiem tika arī taujāts, kā, viņuprāt, ir mainījušās apdrošināšanas pakalpojumu cenas pēdējā gada laikā.
LETA
