Pētījums: pusei iedzīvotāju nav uzkrājumu vecumdienām
Sākt krāt labklājīgām vecumdienām būtu ieteicams jau no pirmās stabilās darba algas, ik mēnesi cenšoties tiem novirzīt aptuveni 5%-10% no mēnešalgas, stāsta bankā.
Bizness un ekonomika

Pētījums: pusei iedzīvotāju nav uzkrājumu vecumdienām

Jauns.lv

Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu vecumdienām, liecina "Swedbank" jaunākais pētījums Tomēr aptauja uzrāda pozitīvu tendenci - pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri veido uzkrājumus vecumdienām, jo pērn 62% aptaujāto atzina, ka viņiem nav uzkrājumu vecumdienām.

Šogad, salīdzinot ar 2011.gadu, audzis to iedzīvotāju skaits, kuri savus uzkrājumus vecumdienām uzskata par zemiem un drīzāk zemiem. Pērn tā domāja 27%, bet šogad - 39% aptaujāto. Tas ļauj secināt, ka tiek sperti pirmie soļi uzkrājumu veidošanā. Proti, iedzīvotāji, kuriem pagājušajā gadā uzkrājumu nebija, šogad jau sākuši tos veikt, taču uzkrātās summas vēl ir nelielas, norāda "Swedbank".

9% aptaujāto norādījuši, ka viņu uzkrājumi vecumdienām ir normas robežās, bet tikai 1% tos raksturo kā lielus.

Visaktīvāk uzkrājumus vecumdienām veido cilvēki ar augstiem ienākumiem - 71% respondentu ar ikmēneša ienākumiem virs 600 latiem ir ietaupījumi šim mērķim, turpretī 64% iedzīvotāju ar ienākumiem zem 150 latiem uzkrājumu vecumdienām nav vispār.

"Pozitīvi vērtējams, ka līdz ar situācijas uzlabošanos ekonomikā aizvien vairāk cilvēku domā par rītdienu un rod iespēju atlikt daļu ienākumu nākotnei. Tomēr statistika rāda, ka Latvijā iedzīvotāji privātajai pensijai tā nopietni krāt sāk salīdzinoši vēlu, kad līdz pensijas vecuma sasniegšanai uzkrāt vēlamo kapitālu kļūst arvien sarežģītāk. Sākt krāt labklājīgām vecumdienām būtu ieteicams jau no pirmās stabilās darba algas, ik mēnesi cenšoties tiem novirzīt aptuveni 5%-10% no mēnešalgas," norāda "Swedbank" Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons.

Aptaujas dati liecina, ka savu privāto pensiju jeb uzkrājumus pensiju 3.līmenī aktīvāk veido cilvēki vecumā no 40-49 gadiem, kur katram piektajam jeb 20% aptaujāto ir privātie pensiju uzkrājumi, bet vēl 21% plāno sākt veidot uzkrājumus tuvākajā laikā. Otra aktīvākā vecuma grupa, kas veido privātās pensijas uzkrājumus, ir cilvēki pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas - 18% respondentu vecuma grupā no 30-39 jau veic uzkrājumus pensiju 3.līmenī, bet vēl 30% plāno to sākt tuvāko gadu laikā. Liela interese par uzkrājumu veidošanu ir arī gados jauniem cilvēkiem vecumā 20-29 gadiem - pensiju 3.līmenim pēc pāris gadiem plāno pievienoties 34%.

"Swedbank" aptauja veikta šā gada aprīlī sadarbībā ar "Snapshots", aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 15-74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos.

Pensiju sistēmas 3.līmenis ļauj brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai. Tas ir veids, kā iedzīvotāji var, izmantojot likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus un neradot ievērojamas izmaksas šodien, palielināt savu labklājību vecumdienās ar iespēju saņemt uzkrāto kapitālu pirms valsts garantētās pensijas jau 55 gadu vecumā.

LETA, Foto: Ieva Čīka/LETA