Aptauja: tikai trešdaļa pusaudžu vasaras darbā ir nodarbināti legāli
Līdzīgi kā pērn, arī šogad lielākā daļa jauniešu vecumā no 15 līdz 18 gadiem vasarā cer strādāt algotu darbu, tomēr vidēji tikai trešdaļa jauniešu, kam darbu izdodas atrast, noslēdz arī darba līgumu, liecina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem strādāt algotu darbu šovasar plāno 77% jauniešu. Vecuma grupā no 15 līdz 18 gadiem darba pieredze jau ir lielākajai daļai jauniešu. Trīs ceturtdaļas aptaujāto norāda, ka ir strādājuši jau iepriekš, turklāt puse aptaujāto strādājuši vairākas reizes. Biežākais darba attiecību ilgums ir pāris nedēļu, ilgāk par trim mēnešiem ir strādājusi tikai desmitā daļa jauniešu.
Vienlaikus aptaujā secināts, ka darba līgumu par algota darba veikšanu jaunieši slēguši tikai trešajā daļā gadījumu. Strādājot pie ģimenes locekļiem vai radiniekiem, darba līgums ir ticis slēgts tikai ceturtajā daļā gadījumu, bet, strādājot pie citiem darba devējiem, – tikai pusē gadījumu.
Turklāt, neskatoties uz to, ka vairākums jeb 82% jauniešu apgalvo, ka pilnībā vai daļēji zina savas darba tiesības, tikai neliela daļa spēj pareizi atbildēt uz jautājumiem par pusaudžu darbā maksimāli pieļaujamo darba slodzi, minimālajiem ienākumiem un konkrētiem darba veidiem, kuros jaunieši drīkst būt nodarbināti.
Piemēram, tikai puse jauniešu zina, ka darba devējam nav tiesību viņus nodarbināt ilgāk par septiņām stundām dienā piecas dienas nedēļā. Un tikai 8% jauniešu zina, ka minimālo darba algu nenosaka vis darba devējs brīvi, bet tā ir atrunāta likumā un pielīdzināta valstī noteiktajai minimālajai darba mēnešalgai (pašlaik – 200 latu mēnesī).
Jauniešiem trūkst arī izpratnes par to, kādās profesijās un amatos jaunieši var tikt nodarbināti, ņemot vērā drošības un veselības apsvērumus, secināts aptaujā. Trešdaļa jauniešu uzskata, ka drīkst strādāt gaterī pie frēzes vai par elektriķi arī tad, ja šo darbu veikšanai nav iegūta īpaša kvalifikācija, bet divi no trim jauniešiem domā, ka jaunieši darbā var skaldīt malku.
Tikai puse jauniešu zina, ka likums viņiem aizliedz strādāt par oficiantu bārā alkohola pieejamības dēļ. Gandrīz tikpat daudz jauniešu nezina, ka viņi nedrīkst tikt nodarbināti pēc plkst.22.
Tāpat aptauja atklāj, ka šogad jaunieši gandrīz divreiz biežāk plāno strādāt pie ģimenes locekļiem vai radiniekiem – 28%, salīdzinot ar 16% pērn. Līdzīgi kā pirms gada trešdaļā ģimeņu tieši vecāki ir tie, kas uzstāj, lai viņu bērns meklētu sev darbu vasarā, bet piektajā daļā ģimeņu vecāki darbu bērnam sameklē paši.
Gada laikā ir pieaugušas jauniešu prasības attiecībā uz vēlamo atalgojumu. Par 5% pieaudzis to jauniešu skaits, kas uzskata, ka godīgs atalgojums par darbu vasarā ir robežās no 200 līdz 300 latiem – šogad tā atbildējusi ceturtā daļa aptaujas dalībnieku. Lielākā daļa jeb 43% jauniešu par godīgu atalgojumu uzskata 100 līdz 200 latu mēnesī. Strādāt bez atalgojuma tikai pieredzes dēļ vēl joprojām ir gatavs tikai retais pusaudzis.
Institūta aptauja par jauniešu plāniem strādāt vasarā veikta šā gada maijā, ar sociālā portāla "draugiem.lv" starpniecību aptaujājot vairāk nekā 500 pusaudžu vecumā no 15 līdz 18 gadiem.
