Latvijā atjaunīgo energoresursu īpatsvars ir otrs lielākais ES
Latvijā no atjaunīgajiem avotiem iegūst 32,6% no kopējās valstī izlietotās elektroenerģijas, un tas ir otrs labākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 2010.gadu.
Vislabākais sniegums bija Zviedrijai, kur atjaunīgie avoti aizpērn nodrošināja 47,9%% no kopējā saražotā enerģijas apmēra. Latvijai seko Somija un Austrija – šajās valstīs no atjaunīgajiem avotiem 2010. ieguva attiecīgi 32,2% un 30,1% no kopējā saražotās enerģijas apmēra.
Igaunijā un Lietuvā no atjaunīgajiem avotiem ieguva attiecīgi 24,3% un 19,7% no šajās Baltijas valstīs kopējā saražotās enerģijas apmēra.
Viszemākais atjaunīgo avotu īpatsvars kopējā energoresursu patēriņa bilancē bija Maltā (0,4%), Luksemburgā (2,8%) un Lielbritānijā (3,2%).
Blokā vidēji šis rādītājs 2010.gadā palielinājās līdz 12,4% iepretim 11,7% gadu iepriekš. Laikā no 2006. līdz 2010.gadam pieaugums reģistrēts visās ES valstīs. Līdz 2020.gadam atjaunīgo energoresursu īpatsvaru blokā plānots kāpināt līdz 20%. Latvijā līdz šim laikam paredzēts atjaunīgo resursu īpatsvaru palielināt līdz 40%, Lietuvā – līdz 23% un Igaunijā – līdz 25%.
"Eurostat" dati tiek publicēti saistībā ar ES Ilgtspējīgas enerģijas nedēļu, kas norit no 18. līdz 22.jūnijam. Tās laikā bloka valstīs notiks dažādi pasākumi, kuru nolūks ir veicināt atjaunīgo energoresursu izmantojumu.
Par atjaunīgajiem energoresursiem uzskata vēju, ūdeni, saules starojumu, biomasu (koksni, salmus, biogāzi, biodegvielu), zemes siltumu, viļņus, kā arī paisuma–bēguma procesus. Latvijā visvairāk izmantotie atjaunīgie energoresursi ir koksne un hidroresursi, savukārt vēja enerģija un biogāze tiek izmantoti daudz mazākā apmērā. Saules enerģiju pašlaik izmanto tikai ļoti nelielos apmēros pilotprojektu formā.
BNS
