Atbalsts zemniekiem: runga ar diviem galiem. Pieaug zemes cenas!
Panākot lielākas Eiropas subsīdijas un iedzīvinot zemes iegādes kreditēšanas programmu, lauksaimnieki ieguvuši jaunu nelaimi – zemes īpašnieki, zinot, ka zemkopjiem naudas kļūs vairāk, paaugstinājuši zemes cenu.
Nesen lauksaimnieki panāca, ka turpmāk Eiropas tiešmaksājumi lauksaimniecībai palielināsies no 95 līdz 212 eiro par hektāru. Savukārt Latvijas valsts ir iedzīvinājusi zemes iegādes kreditēšanas programmu, kurai atvēlējusi 10 miljonus latu. Zemnieki Briselē cīnās par to, lai subsīdijas būtu vēl lielākas. Savukārt valdība prāto palielināt zemes iegādes kreditēšanai atvēlēto summu vēl par vairākiem miljoniem,.
Tas nozīmē, ka zemniekiem naudas kļūs vairāk, ko nekavējas izmantot zemes īpašnieki, kuri zemi vai nu iznomā vai arī grasās to pārdot. Līdz ar palielināto atbalstu lauksaimniekiem, lielākie ieguvēji var izrādīties nevis zemes izmantotāji, bet gan tās īpašnieki, raksta laikraksts „Diena”.
Vēl nenomedītā lāča ādas dalīšana jau sākusies. Zemes cenas sākušas kāpt jau tagad. Paši zemnieki par cīnīšanās rezultātā iespējamo guvumu runā izvairīgi, taču kopumā lielāko rūgtumu varētu izjust zemes nomnieki. Lai arī tieši viņi saņem tiešmaksājumus, Eiropas pieredze liecina, ka īpašnieki mēdz samērot tiešmaksājumu lielumu ar zemes nomas maksu. Tas nozīmē, ka nomas maksas varētu pieaugt, bet nomnieku iespējas zemi iegādāties pašiem varētu sarukt.
Nekustamo īpašumu kompānijas „Latio” dati liecina - zemes cenas pēdējā gadā ir pieaugušas vismaz par ceturtdaļu, taču kāpums sācies jau pirms diviem gadiem. Tas sakrīt arī ar laiku, kad Latvijas zemnieki sāka pacelt balsi, pieprasot vienlīdzību Eiropā. Jau tagad nomas līgumi lielākoties tiekot slēgti zemes nomas līgumi, kuros bieži tiek paredzēts punkts - pēc vienas puses lūguma nomas maksu var pārskatīt. Respektīvi, jau tagad zemes īpašnieki prāto par ieguvumu, ko varēs no lauksaimniekiem izmaksātajiem tiešmaksājumiem.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma atzīst - šāds risks pastāv, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi domāt, kā to novērst. Viens risinājums varētu būt mazo un vidējo zemnieku kooperācija - apvienojoties saimniekot ir vieglāk.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norāda - jebkurš atbalsts, jebkuras subsīdijas veicina tendenci zemes cenām pieaugt, jo pārdevējs zina, ka pēc laika potenciālais pircējs būs gatavs samaksāt vairāk. Zemes cenas kāpums var būt ne tikai saistībā ar tiešmaksājumiem, bet arī to, ka ir palaista zemes kreditēšanas programma, uzskata Gulbe.
„Latio” Vērtēšanas daļas vadītāja Diāna Štāle atzīst - pēdējos divus mēnešus jūtama interese par iespēju izmantot valsts kreditēšanas programmu, kas ietekmē arī zemes cenu pieaugumu.
Viena no latviešu zemnieku kvēlākajām aizstāvēm Briselē, eiroparlamentāriete Sandra Kalniete gan norāda, ka šobrīd zemes nomas maksas Latvijā nav īpaši augstas – 15 - 40 par hektāru gadā. Viņa uzsver: ja zemnieks saņem vairāk naudas, viņš arī varēs vairāk izdarīt. Arī, ja pieaugs nomas maksas, zemniekiem, kas apsaimnieko nomātu zemi, būs lielāki tiešmaksājumi, ar kuriem var attīstīt saimniecību.
