Šteinbuka: bezdarbs Latvijā ir specifisks. Cilvēki ir, bet strādāt negrib

"Latvijā, man šķiet, ir ļoti specifisks bezdarbs, jo ir ļoti daudz darbavietu, kur ir pieprasījums, bet nav piedāvājuma. Kad bijām vizītē Ventspilī, tur kādā Šveices uzņēmumā pietrūkst 50 metinātāju. Uz jautājumu, ko tad arodskolas dara, jo tās ir gan Ventspilī, gan Kuldīgā, atbilde bija tāda, ka tur jaunieši tiek apmācīti ar vecajām, vēl padomju laika tehnoloģijām. Šīs skolas nav modernas un jauniešiem nav nekādu iemaņu strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām," pastāstīja Šteinbuka.

Viņa minēja vēl vienu piemēru. "Kad Latvijā viesojās zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki, devāmies uz zivju pārstrādes uzņēmumu "Gamma-A". Es jautāju – cik daudz darbavietu uzņēmumā. Man atbild – 600. Es priecīga saku, vai cik labi, jums ir tik daudz darbavietu! Un jautāju tālāk – un kas pie jums strādā? Man atbild – bulgāri, jo mūsēji negrib un nav arī vajadzīgo speciālistu," klāstīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.

Viņasprāt, problēma ir ne tik daudz piedāvātajā darba samaksā, cik cilvēku attieksmē. "Es nedomāju, ka viņi bulgāriem miljonus maksātu. Ja cilvēkam vispār nav darba, tad tomēr ir labāk strādāt un saņemt kaut kādu algu, nevis nestrādāt vispār. Manā skatījumā tas nav normāli. Viņi arī minēja, ka, piemēram, Latgalē neviens vispār neizrādīja nekādu interesi par šo piedāvājumu,"  piebilda Šteinbuka.

"Ir ļoti daudz piemēru, ka darbiniekus atrast ir grūti. Tas ir strukturālais bezdarbs – cilvēki tā kā ir, bet strādāt viņi tā kā nevar vai negrib. Man šķiet, ka šīs problēmas sākas no ģimenes, no bērnības. Ir vienkārši tādi cilvēki, kuri šādi dzīvo," teica EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.

Viņa norādīja, ka Eiropas Savienībā (ES) pašlaik ļoti aktuāla ir tieši jauniešu bezdarba problēma un tās risināšanai ir pieejami ES fondu līdzekļi. "Katrai vecuma grupai ir savas problēmas. Ja jaunieši ir bez darba un ja viņiem nav ko darīt, tad viņi var iestāties noziedzīgos grupējumos vai arī sākt lietot narkotikas, vai vēl kaut ko līdzīgu darīt. Cilvēki lielākā vecumā daļēji ir pasargāti no pārgalvīgiem gājieniem. Taču tas nenozīmē, ka pret bezdarbu nav jācīnās," uzsvēra Šteinbuka.

Viņa sacīja, ka gan jauniešu, gan strukturālā bezdarba samazināšanai ir jāizmanto ES fondu līdzekļi. "Līdzekļi ir vieni un tie paši – tā ir nauda no Eiropas Sociālā fonda un daļēji var izmantot arī līdzekļus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, ja ir kaut kādi līdzekļi. Proti, kad tika izsludināta cīņa pret jauniešu bezdarbu, tad ideja bija tāda, ja līdz 2013.gada beigām ir kaut kādi neiezīmēti līdzekļi fondos, tad tos var pārdalīt pa labu jauniešu bezdarba apkarošanas pasākumiem. Ir ļoti daudz programmu arī ar esošajiem līdzekļiem – par mūžizglītību, par tālizglītību, prakses vietām, apmācībām," paskaidroja Šteinbuka.

EK pārstāvniecības vadītāja atzina, ka Latvijā bezdarbs samazinās lēni un to ietekmē arī emigrācija. "Tas samazinās, diemžēl arī cilvēki aizbrauc, tāpēc lielā mērā arī samazinās," viņa norādīja.