Pasaules Banka: simtlatnieku programma palīdzēja bezdarbniekiem pārdzīvot krīzi
Pēc pētījuma autoru aplēsēm, programma mājsaimniecības ienākumus palielināja vidēji par 67 latiem mēnesī iepretim reālajam maksājumam 100 latu apmērā.
Bizness un ekonomika

Pasaules Banka: simtlatnieku programma palīdzēja bezdarbniekiem pārdzīvot krīzi

Jauns.lv

Tā dēvētā simtlatnieku programma savulaik palīdzēja daļai bez darba esošo Latvijas iedzīvotāju tikt galā ar ekonomikas krīzes radītajām sociālajām sekām.

Tā secinājusi Pasaules Banka (PB) savā jaunākajā pētījumā "Vai Latvijas sabiedrisko darbu programma atviegloja 2008.–2010.gada krīzes ietekmi?" ("(Did Latvia's Public Works Program Mitigate the Impact of the 2008–2010 Crisis?").

Pētījumā, kas veikts laikā no  2010.gada decembra līdz 2011.gada martam, izvaicājot trīs tūkstošus Latvijas mājsaimniecību, atzīts, ka simtlatnieku programma jeb nodarbinātības pasākums "Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās" veiksmīgi sasniedza nabadzīgos un sociālās atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus, bet salīdzinoši turīgas mājsaimniecības pasākumu dalībnieku vidū bija pārstāvētas ļoti maz.

100 latu lielā stipendija sniedza atbalstu cilvēkiem, kas bija palikuši bez darba, un īstermiņā iesaistīšanās simtlatnieku programmā mājsaimniecību ienākumus palielināja par 37%, ja salīdzina ar līdzīgām mājsaimniecībām, kuru locekļi programmā neiesaistījās, pausts pētījumā.

Pēc pētījuma autoru aplēsēm, programma mājsaimniecības ienākumus palielināja vidēji par 67 latiem mēnesī iepretim reālajam maksājumam 100 latu apmērā. Tomēr neiegūtais ienākums šajā pasākumā Latvijā bija mazāks nekā līdzīgos pasākumos citās valstīs, viņi secina.

Salīdzinoši mazais neiegūtais ienākums parāda, ka tolaik Latvijā bija maz brīvu darbavietu un iespēju gūt ienākumus, tāpēc simtlatnieku programma atviegloja krīzes ietekmi, sniedzot pagaidu nodarbinātības iespējas, akcentēts pētījumā.

"Latvijas pieredze šādas programmas īstenošanā izgaismo sabiedriskā darba kā īstermiņa [sociālās] drošības tīkla instrumenta lietderīgumu krīžu laikos arī valstīs ar vidēja līmeņa ienākumiem," pie kurām pieskaitāma arī Latvija, norāda tā autori.

Tomēr pētnieki arī vērš uzmanību uz to, ka, ņemot vērā krīzes dziļumu Latvijā, simtlatnieku programmas apmērs esot bijis pārāk mazs, tāpēc izveidojās garas rindas uz dalību šajā programmā.

Pasliktinoties Latvijas ekonomiskajai situācijai un strauji samazinoties brīvo darbavietu skaitam, Nodarbinātības valsts aģentūrā 2009.gadā tika sākta ESF programma "Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās", lai sniegtu atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem. Projekta ietvaros tika nodarbināti gandrīz 123 tūkstoši bezdarbnieku. Programma bija kā atbalsts gan bezdarbniekiem, gan arī pašvaldībām daudzu sociāli nozīmīgu darbu paveikšanai.

No šā gada sākuma simtlatnieku programmu aizstāja algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās. Programmā četrus mēnešus var piedalīties bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba.

BNS, Foto: Edijs Pālens/LETA