Vecums nenāk viens jeb - kad pārtraukt vadīt auto
Ar šausmām sēžos blakus savam sievastēvam viņa iemīļotajā divdesmit četrus gadus “jaunajā” Audi 80. Savos 78 gados sirmais vīrs pat nepieļauj domu, ka uz ceļa viņš ir bumba ar laika degli! Savukārt es sēžu, ieķēries priekšējā panelī, un gaidu...
Tā par braucienu ar savu sievastēvu pie stūres stāsta kāds ogrēnietis, kurš labprātāk gatavs izlekt ar izpletni vai nolēkt ar gumiju no Gaujas tilta Siguldā nekā sēsties blakus radagabalam. Un šādu stāstu nav mazums. Diemžēl mēs paši sevi un savu uzvedību no malas neredzam, tāpēc ir ļoti svarīgi ieklausīties citu viedoklī. Apkārtējo, tuvinieku un profesionāļu. Kā liecina statistika, sirmgalvis pie stūres ir mazāk bīstams nekā nepieredzējis “zaļknābis”. Tāču “zaļknābis” ar katru dienu papildinās savu pieredzi un prasmes, savukārt sirmgalvim process pavērsies pretējā virzienā.
Risks izraisīt satiksmes negadījumu autovadītājiem, kas vecāki par 65 gadiem, ir par 16% lielāks nekā autovadītājiem vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem. Salīdzinot ar iepriekš minēto grupu, autovadītājiem, kas jaunāki par 25 gadiem, šis risks ir par 188% lielāks.
Drošāki autovadītāji ir cilvēki darbspējas vecumā. Savukārt bīstamākie braucēji ir gados jauni autovadītāji, kam trūkst pieredzes un kas nereti demonstrē pārgalvīgu uzvedību vai pārvērtē savas spējas. „Gados vecākiem autovadītājiem ir lēnāka reakcija. Pasliktinājusies arī viņu redze un dzirde, tomēr šādi autovadītāji parasti ir uzmanīgāki un apdomīgāki, pielāgojot savu braukšanas stilu savām spējām,” norāda Braukšanas skolas direktors.
Vecums, kurā vajadzētu aizliegt vadīt automašīnu, nav stingri nosakāms – dažiem tie varētu būt 65 gadi, kamēr citi var droši vadīt auto daudz ilgāk. Tomēr tiem autovadītājiem, kas nepiedzīvo strauju redzes vai dzirdes pasliktināšanos, ir diezgan grūti noteikt, kad ir labākais laiks pārtraukt vadīt auto. Tieši tāpēc vairākās valstīs gados vecākiem autovadītājiem obligāti jāveic medicīniskā apskate. Latvijā likums nosaka, ka auto drīkst vadīt tikai tad, ja ir derīga gan autovadītāja apliecība, gan medicīniskā izziņa visiem autovadītājiem neatkarīgi no vecuma. Jums noteikti nevajadzētu sagaidīt savu pirmo negadījumu. Vajag ievērot signālus, kas var brīdināt jau iepriekš. Gados vecākiem vadītājiem vajadzētu pievērst uzmanību pārpratumiem uz ceļa, kuros viņi tiek iesaistīti, grūtībām laikus pamanīt gājējus un citus satiksmes dalībniekus, kā arī nervozitātei un stresam, esot pie stūres. Stīvi un sāpīgi kakla muskuļi var apgrūtināt galvas pagriešanu. Tas var būt bīstami, mainot braukšanas joslas. Sāpīgas un smagas kājas var palielināt kājas noņemšanas laiku no pedāļa, vienlaikus palielinot reakcijas laiku. Kā būtiski brīdinājumi jāuztver arī citu satiksmes dalībnieku reakcija, kā arī tuvinieku viedoklis. „Ja neesat pārliecināts, ka spējat droši vadīt auto, ieteicams konsultēties ar savu ārstu vai arī ar kādu pieredzējušu instruktoru. Laba ideja ir pārbaudīt savas braukšanas prasmes arī kādā drošas braukšanas skolā,” uzsver Braukšanas skolas instruktori.
Arī medikamentu lietošana var ietekmēt autovadīšanas spējas. Tieši tāpēc pacientiem vienmēr vajadzētu pajautāt savam ārstam par iespējamajiem blakusefektiem, jo atsevišķi medikamenti neietekmē autovadīšanas spēju, ja tiek lietoti vieni paši, tomēr situācija mainās, tos kombinējot ar citiem. „Gados vecākiem autovadītājiem, kas vairs nejūtas par sevi tik droši, ieteicams izvairīties no automašīnas vadīšanas sastrēgumu stundās, kā arī nevajadzētu izvēlēties pārslogotus ceļus. Vajadzētu izslēgt arī jebkuras citas traucējošas darbības, piemēram, runāšanu pa telefonu. Reakcijas laikam kļūstot ilgākam, vajadzētu ievērot lielāku distanci ar priekšā braucošo automašīnu,” iesaka Braukšanas skolas instruktori.
