FM: Kohēzijas politikas finansējums ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā
Kohēzijas jeb izaugsmes politikas finansējums 3,2 miljardu latu apmērā 2007.-2013.gadā ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā un veido 70% no kopējā publiskā finansējuma, norādījis Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Armands Eberhards.
Pateicoties šiem ieguldījumiem, Latvijas dzīves līmenis ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim, uzsvēris Eberhards, tiekoties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ziņotājiem.
2004.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 46% no ES vidējā, bet 2011.gadā tas bija pieaudzis līdz 58% no ES vidējā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja FM.
Novērtētā ES fondu ietekme uz IKP svārstās no diviem procentpunktiem 2004.gadā līdz 8,5 procentpunktiem 2011.gadā un nepilniem astoņiem procentpunktiem šajā gadā. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu atdeve no viena ieguldītā ES fondu lata ir vidēji 12 lati, informēja FM.
Pašlaik tuvojas noslēgumam ES kohēzijas politikas septiņu gadu plānošanas periods 2007.-2013.gadam un norisinās intensīvas sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam. Pašreizējais piedāvājums Latvijai ir par 0,6 miljardiem eiro (0,42 miljardiem latu) mazāks nekā 2007.-2013.gada piešķīrums.
Par 0,6 miljardiem eiro iespējams elektrificēt Latvijas tranzīta dzelzceļa tīklu, kas palielinātu dzelzceļa koridora konkurētspēju un efektivitāti, radītu jaunas darba vietas un būtiski mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, norāda FM.
No 2008. līdz 2010.gadam Latvijā piedzīvots 20% IKP kritums, kā rezultātā Latvijai tiek piedāvāta mazāka kohēzijas politikas aploksne, ņemot vērā, ka kohēzijas politikas finansējumam tiek piemēroti griesti 2,5% apmērā no IKP. Patlaban sanāk, ka Latvija tiek sodīta par savu fiskālo disciplīnu, kas krīzes gados nozīmēja straujāku IKP kritumu, bet nākotnē stabilāku izaugsmes pamatu iepretim Eiropai, kur ekonomiskā krīze ir ieilgusi. Šāda situācija nav pieņemama, uzsver FM.
Līdzīga situācija ir arī Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā. Arī rēķinot finansējuma piešķīrumu uz vienu kvadrātkilometru, Latvijai patlaban ir vismazākais piešķīrums starp visām ES dalībvalstīm.
Latvija joprojām saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, lai nodrošinātu ekonomisko attīstību, tostarp Latvija ir viena no retāk apdzīvotajām valstīm Eiropā, līdz ar to pamata infrastruktūras sakārtošana veido proporcionāli lielākus izdevumus nekā blīvāk apdzīvotajās valstīs.
Latvijai būtiskās industrijās, piemēram, metālapstrādē, mašīnbūvē, mēbeļu ražošanā, pārtikas rūpniecībā, farmācijā un citās, patlaban ir sasniegta maksimālā kapacitāte. Lai turpinātu attīstību, nepieciešamas papildu investīcijas kapacitātes palielināšanai, atzīmē FM.
Lai gan bezdarbs samazinās, joprojām nepieciešamas investīcijas, lai risinātu tādus nodarbinātības jautājumus kā darbaspēka atbilstība darba tirgum un jauniešu bezdarbs, kas ir viens no augstākajiem Eiropā.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvju vizītes laikā šodien un rīt paredzētas tikšanās ar Ārlietu ministrijas, FM, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lauku foruma, "Zemnieku saeimas", Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem. Tāpat tiks apmeklēti ES fondu finansēti projekti Ogres novadā un organizēta diskusija ar Ogres novada domes priekšsēdētāju. Vizīte Latvijā noris Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ziņojuma par kohēzijas politikas vienoto stratēģisko ietvaru 2014.-2020.gadam sagatavošanas laikā.
