Dažādos laika posmos Latvijā ir ražoti automobiļi

Vecākais Latvijā ražotais auto, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir "Russo Balt". Ir divi šīs markas eksemplāri.  Maskavas Politehniskajā muzejā atrodas 1911. gada Russo Balt K- 12/20. Rīgas Motormuzejā ir 1912. gadā ražots ugunsdzēsēju "Russo Balt". Liekas zīmīgi, ka izdevies saglābt tieši ugunsdzēsēju auto. Jo tieši ugunsdzēsēju mašīnas ir tās, kas īpaši piesaista uzmanību ar spilgti sarkano krāsu, ātro gaitu un speciālo aprīkojumu. Tas ir īpašs transporta līdzeklis, kam nelaimes vietā jānokļūst iespējami ātrāk. Līdera statusu pierāda arī Valsts reģistrācijas numura zīme. Katru reizi, kad Latvijā mainās numura zīmes, šim Rīgas Motormuzeja eksponātam ir gods "nest" pirmo numuru. Šobrīd tas ir LE -1.

Ugunsdzēsēju auto montēts uz kravas mašīnas platformas, kas pielāgota ugunsdzēsēju vajadzībām. Automašīnai ir četru cilindru motors. Maksimālais ātrums 40 km/h,  degvielas patēriņš 26 litri uz simtu. Te ir koka virsbūve, sēdvietas ugunsdzēsējiem, kāpnes un trauksmes zvans. Modelis saucas D 24 - 40. Automobili, kas 1912. gadā ražots Krievu Baltijas vagonu rūpnīcā Rīgā, 1976. gadā Raunā lūžņos atrada Latvijas Antīko automobiļu kluba biedri. Restaurācija notika 1978. gadā sadarbībā ar Valsts Ugunsdzēsības pārvaldi. Krievu Baltijas vagonu rūpnīca dibināta 1869. gadā. Tā atradās starp tagadējo Valmieras ielu un dzelzceļu. Tā bija lielākā mašīnbūves rūpnīca Latvijā 19. un 20. gadsimta mijā. Arīdzan viena no lielākajām rūpnīcām Krievijā, kuras sastāvā līdz Pirmajam pasaules karam atradās Latvija.

Darbs bija nodrošināts aptuveni 3000 strādniekiem. No 1909. līdz 1915. gadam saražoja,  625 automobiļus. Turklāt jau agrāk tika ražoti dzelzceļa vagoni, tramvaji, un pat lidmašīnas. Tik lielā daudzumā auto sāka ražot tieši šeit. Rūpnīcas ražojumi vieni no pirmajiem lepojās ar alumīnija virzuļiem. Pirmais Russo Balt rūpnīcas teritoriju atstāja 1909. gadā, un par to rakstīja žurnāls "Avtomobiļ". Pēterburgas ielās izbraukuši grezni rati ar sacīkšu virsbūvi pelēkā krāsā, kas piesaista uzmanību ar eleganto izskatu un Krievijas nacionālo karodziņu priekšā. Interesanti, ka rūpnīcas pirmsākumi saistīti ar Vāciju. 1846. gadā Doicā, pie Ķelnes, darbojās beļģu un vācu kopfirma "Van der Zipen un Šarle", kas saņēma pasūtījumu no Krievijas būvēt vagonus Rīgas Daugavpils dzelzceļam. Lai nebūtu jāmaksā ievedmuita, firma atklāja filiāli Rīgā, Valmieras ielā 2.

Tā 1874. gadā dzima akciju sabiedrība "Krievu Baltijas vagonu rūpnīca". Vēlāk uzņēmuma vadību pārņēma krievi. 1895. gadā "Krievu Baltijas vagonu rūpnīcas" īpašnieks O. Freivits dibināja vagonu ražotni "Fēnikss". Iespējams, ka ideju par auto ražošanu tā laika "Russo Balt" rūpnīcas vadītājam Šidlovskim deva Andrejs Nagels. Viņi abi nodarbojās ar velosportu. Nagelam Rīga šķita piemērota autobūvei, jo ir bagāta, sportiska, ar ceļu uz ārzemēm. Ceļi un ielas ļoti labi der ekskursijām. Par autobūvi interesējās arī armijas cilvēki, kas jau pasūtīja  kravas automobiļus firmai "Lessner". Nagels savā žurnālā "Avtomobiļ" (5/1908) ievietoja anketu, lai noskaidrotu, ar kādu auto cilvēki brauc un kādu vēlas. Lasītāji (220 atbildes) vēlējās auto ar četru cilindru motoru (24–40 zirga spēku), kardāna pārvadu un faetona tipa – vaļēju virsbūvi. Sākot ražot "Russo Balt 24/30", šīs vēlmes tika ņemtas vērā.

Laikposmā no dibināšanas līdz 1945. gadam, neskaitot kara gadus un pasaules ekonomisko un rūpniecisko  krīzi, trīsdesmitajos gados a/s "Fēnikss" vēlāk "Vairogs", bija viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem vagonbūves un mašīnbūves uzņēmumiem Krievijas un arī Austrumeiropas  reģionā. Daudzi uzņēmuma ražotie izstrādājumi tika uzskatīti par labākajiem Eiropā tajā laikā.

"Fēniksa" pēctecis ir Rīgas vagonu rūpnīca (RVR). 1945. gadā Padomju Savienības valdība ar īpašu lēmumu noteica RVR turpmāko uzdevumu padomju tautsaimniecības sistēmā – ražot vagonus piepilsētas satiksmes elektrovilcieniem. Rīgas vagonu rūpnīca 1996. gadā faktiski pārtrauca savu pamatdarbību.

Zilā ovāla vairogs

1933. gada pasaules ekonomiskās un rūpnieciskās krīzes dēļvagonbūve apstājās. 1936. gadā "Fēnikss" īpašumus pārņem a/s "Vairogs". Par nozīmīgāko notikumu a/s ‘"Vairogs" dzīvē kļuva 1937. gada martā noslēgtā vienošanās ar a/s ‘"Ford Motor Company" nodaļu Kopenhāgenā par "Ford"automobiļu montāžu "Vairogā". Tā sākās "Ford Vairogs’" vēsture.

Kopumā, nerēķinot armijas pasūtījumu, no 1937. līdz 1940. gadam samontēja 332 vieglās un vairāk nekā 1000 "Ford" kravas automašīnu, izgatavoja 200 autobusu. Līgums ar a/s "Vairogs" noteica, ka Rīgā liks kopā trīs tonnu kravas mašīnu "Ford V8" pustonnīgos pikapus, kā arī divu veidu vieglos auto. Tie bija mazais "Ford 10 Junior De Luxe" un lielais "Ford V8", kas nāca no ASV.

Henrijs Fords teica: "Mūsu konkurenti, piemēram, "Chevrolet", pāriet uz sešu cilindru motoru ražošanu. Šis ceļš ir slēgts. Tātad mēs ražosim mašīnas ar V8 motoru." 1930. gada maijā pirmais, eksperimentālais V8 jau bija gatavs. Tika pārveidota liešanas tehnoloģija. Lietā kloķvārpsta ( ieviesa "Ford") bija liels trīsdesmito gadu autobūves sasniegums. Plus vēl pašregulējošie vārsti un dzesēšanas sistēma ar ūdens sūkni. Pamatgultņus apstrādāja ar sakausējumu, kas noturīgs pret berzi, – babītu. Uz priekšu V8 dzina 65 zirdziņi, tilpums bija 2,2 litri. Pa labu ceļu maksimālais ātrums varēja sasniegt pat 130 km/h, jo auto bija vieglākais starp konkurentiem. Atšķirībā no "Russo Balt" kuru ražoja Valmieras ielā, "Vairogs" atradās Brīvības ielā – bijušajās "Fēniksa" telpās, jo, sākoties Pirmajam pasaules karam, "Russo Balt" ražotni evakuēja uz Krieviju.

"Ford" rāmji, ritošā daļa, motori un virsbūves daļas ceļoja no ASV uz Rīgas ostu. Apmēram trīsdesmit montāžnieku  lika to visu kopā. Tepat arī krāsoja, žāvēja, šuva sēdekļu pārvalkus. Strādāja pārsvarā Rīgas iedzīvotāji, kuri brauca mācīties uz "Ford" filiāli  Kopenhāgenā. Vadības grožus firmā turēja Krišjāņa Barona mazdēls Pauls Barons. Komplektācija V8 De Luxe (tāds bija Baronu ģimenei) ar 85 Zs maksāja 7850 latu. Pircējs ieguva tiešām labu mašīnu, jo līgums paredzēja, ka mums pienākas tās pašas ekstras, kas amerikāņiem.

Modelim 8 1 Standart bija radio, apkure, pulkstenis, tepiķīši, sānu spoguļi, miglas lukturi, spoguļi saules sargos, durvju bloķēšana no vadītāja vietas, dekoratīvie diski un hromēta numura apmalīte. Pēc modernizācijas parādījās arī bremžu pastiprinātājs. Jau tajā laikā varēja noformēt kredītu auto iegādei, un pārdošana notika arī ārpus Rīgas, piemēram, Liepājā. Lai gan Latvijā "Ford" bija dārgāks nekā Amerikā, cena tika uzskatīta par pieejamu. Līdz karam vēl paspēja uztaisīt septiņvietīgu limuzīnu valsts iestāžu vajadzībām un taksometriem.

"Ford Vairogs" aplūkojams Rīgas Motormuzejā.

"Mikriņi"

Klāt 1949. gads, un uz Rīgas 2. autoremonta rūpnīcas bāzes rodas autobusu virsbūvju rūpnīca, kuru 1955. gadā nosauca par Rīgas eksperimentālo autobusu fabriku. Tā dienasgaismu ierauga Latvijas auto uzņēmums RAF – Rīgas autobusu fabrika. Pirmais radītais autobuss bija uz "Gaz 51" bāzes ar divdesmit divām sēdvietām. Tā nosaukums bija RAF 251.

No 1958. gada parādījās mikroautobuss RAF 977 ar vecās "Volgas" (Gaz 21) agregātiem.

Šiem spēkratiem bija iespējamas arī kravas-pasažieru vai tikai kravas versijas.

Furgoni ar vienas tonnas celtspēju parādījās 1962. gadā – tie bija RAF 977 K, būvēti uz modernizētas mikroautobusa 977 D šasijas. Ierobežoto rūpnīcas ražošanas iespēju dēļ šo modeli atdeva citai rūpnīcai - ERAZ Erevānā, Armēnijā.