Kaļiņingradā būvē Baltijas „enerģētisko vājprātu”
Poļu enerģētikas eksperti ir satraukušies, ka viņu valsts kopā ar trim Baltijas valstīm pēc dažiem gadiem varētu nokļūt pārāk lielā Krievijas ietekmē, ko sekmēs Kaļiņingradas atomstacijas nodošana ekspluatācijā, ko poļi sauc par „enerģētisko vājprātu”.
Starptautiska zinātnieku grupa nonākusi pie slēdziena, ka Krievijas būvētā atomelektrostacija Kaļiņingradas apgabalā apdraud Baltijas valstu un Polijas enerģētisko neatkarību un drošību, raksta Varšavas laikraksts „Rzeczspospolita”.
Polijas Austrumu pētniecības centra eksperti izanalizējuši, ko Polijai, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai varētu nozīmēt šogad februārī celt sāktās Kaļiņingradas AES nodošana ekspluatācijā. Pirmajam AES blokam jāsāk strādāt 2016., bet otrajam – 2018. gadā.
Eksperti uzsver, ka pirmkārt jaunā AES Krieviju tuvinās Eiropas Savienībai, bet otrkārt stiprinās Krievijas ietekmi Baltijas jūras enerģētikas tirgū un Baltijas valstis nonāks vēl lielākā Krievijas atkarībā. „No tā izriet, ka enerģētiskās drošības nodrošināšana ir mūsu prioritāte. Ļoti būtisku lomu tajā spēlētu tas, ja Polija un Lietuva spētu uzcelt savu AES,” teikts poļu pētnieku ziņojumā.
Kaļiņingradas AES jauda būšot tik liela, ka pat pie labākās gribas šis Krievijas anklāvs spēs izmantot tikai daļu no kodolspēkstacijas saražotās elektrības. Tas nozīmē, ka pāri palikusī enerģija nonāks ārējā tirgū, pirmām kārtām – Baltijas valstu tirgū. Par to parūpēsies Krievijas valdība, kura 6,5 miljardus ASV dolāru vērtajā Kaļiņingradas AES projektā piedalās ar 51% akciju, uzsver „Rzeczspospolita”. Līdz ar Krievijas lētās enerģijas parādīšanos Baltijas tirgū, varētu kļūt nerentabla elektroenerģijas ražošana pašās Baltijas valstīs, kas tās padarīs vēl atkarīgākas no Krievijas ietekmes.
