Eksotisko dzīvnieku tirgus Latvijā plaukst un zeļ. Nelegāli!

Ne tikai pārdevēji interneta sludinājumos piedāvā plašu eksotisko dzīvnieku klāstu, arī pircēji izsaka brīžiem visneiedomājamākās vēlmes – cilvēki meklē iespējas iegādāties gan čūskas un pērtiķus, gan vāveres un kraukļus. Tomēr dzīvnieku mīļotājiem tomēr jāatceras, ka šāds eksotisks pirkums tikai atsevišķos gadījumos var būt legāls, raksta „Latvijas Avīze”.

„Latvijas Avīze” eksperimenta nolūkos par 300 latiem vēlējās iegādāties aizsargājamu dzīvnieku – tīģerpitonu, kurš tika piedāvāts internetā. Laikraksts apraksta, kā notika jeb, pareizāk sakot, izgāzās darījums. Žurnāliste Rūta Lipska raksta:

„Uzdodoties par pircēju, sazvanu saimnieku, vārdā Armands. Viņš vaļsirdīgi izstāsta, ka iegādājies šo pitonu pavisam maziņu ar paziņu starpniecību, tagad tas izaudzis jau trīs metrus garš un vairs neizraisa saimniekā sākotnējo sajūsmu. Kopā ar pitonu Armands pārdod arī terāriju ar apsildāmu ūdens baseinu. Saņemu pamācību, ka pitons jābaro ar dzīvu trusi reizi četros piecos mēnešos. Ar Armandu vienojamies sazvanīties, kad būšu izlēmusi ko konkrētu.”

Tomēr vēlāk darījums izgāžas. Kad par tīģerpitona tirgošanu žurnāliste informēju Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), tā kopā ar Rīgas pašvaldības policiju nolēma organizēt kontrolpirkumu, lai iegūtu dzīvnieku un uz šā pirkuma pamata sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu. Tomēr, kā stāsta DAP Dabas uzraudzības un izglītības departamenta direktores vietniece Gita Strode, lai arī jau bija izdevies vienoties par šā pitona iegādi, tomēr darījums izjucis. Armands esot jau pārdevis savu pitonu citai personai. Tātad šis dzīvnieks nu ir pārgājis nākamā īpašnieka rokās, kas to iegādājies un tur nelegāli.

Liepājā pārdod Krievijas un Polijas jenotus

Savukārt Liepājas pusē nelegāli var nopirkt jenotus. Jāteic, ka jenoti, tāpat kā polārlapsas, nav aizsargājami dzīvnieki un tos drīkst tirgot, bet tikai ar nosacījumu, ko to turēšanas (pirkšanas – pārdošanas) vieta ir reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Sazvanot jenotu pārdevēju, „Latvijas Avīze” noskaidroja, ka šie dzīvnieki tiek ievesti no Krievijas un Polijas un tad par 600 latiem pārdoti Latvijā. PVD vecākā eksperte dzīvnieku labturības jautājumos Iveta Kociņa stāsta, ka PVD inspektori šādas nereģistrētas savvaļas dzīvnieku vietas visbiežāk atklāj, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām. Pagājušajā mēnesī, atsaucoties uz kaimiņu sūdzībām par smakām, atklāja vienu šādu nereģistrētu savvaļas dzīvnieku, konkrēti čūsku, turēšanas gadījumu. Šādos gadījumos tiek spriests par administratīvā soda piemērošanu.

„Cilvēkiem gribas izcelties, tāpēc vēlas iegādāties ko eksotisku,” spriež Rīgas Zooloģiskā dārza informācijas nodaļas pārstāvis Māris Lielkalns. Nesen zoodārza speciālisti saņēmuši e-pasta vēstuli, kurā cilvēks jautājis, kā iegādāties Taizemē redzētu mazo lori.

Kad cilvēki uzzinājuši par nepieciešamajiem dokumentiem, atļaujām, sarežģīto uzturēšanu un citiem šāda reta dzīvnieka iegādes un turēšanas aspektiem, tie atteikušies no sava nodoma. Arī citiem Lielkalns iesaka vispirms uzzināt visu par konkrēto dzīvnieku no zinošiem speciālistiem, nevis pārdevēja, septiņreiz pārdomāt un tikai tad pirkt dzīvnieku likumīgā ceļā ar visiem dokumentiem.

Draud sods līdz 1000 latiem un pat nonākšana cietumā

Jāatgādina, ka Dzīvnieku aizsardzības likums aizliedz turēt vai tirgot plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvniekus, primātus, jūras zīdītājus, krokodilu kārtas dzīvniekus, kā arī čūskveidīgos. Tāpat likums aizliedz dzīvniekus barot ar dzīviem siltasiņu dzīvniekiem. Šie aizliegumi neattiecas vienīgi uz zooloģiskajiem dārziem un reģistrētām savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietām.

„Cilvēki drīkst turēt vai pārdot minētos dzīvniekus tikai tad, ja ir reģistrējuši savvaļas dzīvnieku turēšanas vietas Pārtikas un veterinārajā dienestā vai Dabas aizsardzības pārvaldē, ja konkrētā aizsargājamā dzīvnieka suga ir iekļauta Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām sarakstos (CITES),” skaidro eksperte dzīvnieku labturības jautājumos Kociņa, „bet vienkārši kaut kur nopirkt un pēc tam pārdot šādus dzīvniekus."

Ja pārdod aizsargājamu dzīvnieku bez CITES sertifikāta un nereģistrē tā turēšanas vietu pārdevējam draud administratīvais sods (tas var būt no 50 līdz 500 latiem fiziskām personām un no 100 līdz 1000 latiem juridiskām personām). Atklājot atkārtotu nelikumīgu dzīvnieku tirdzniecību vai arī veicot to lielos apjomos, var tikt ierosināta krimināllieta. Un tad jau ir runa par cietumsodu līdz pat diviem gadiem. Jārēķinās arī ar to, ka pārdodamais dzīvnieks tiks konfiscēts un viņš, visticamāk, nonāks zooloģiskajā dārzā.