VARAM plāno celt nodokļus, lai veicinātu atkritumu otrreizēju pārstrādi
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam. Ar reformām un dabas resursu nodokļa celšanu ministrija iecerējusi mazināt atkritumu rašanos, atkritumus pēc iespējas vairāk otrreizēji izmantojot un pārstrādājot un pēc iespējas mazāk tos noglabājot.
Lai veicinātu atkritumu otrreizēju izmantošanu un pārstrādi, plānā noteikti vairāki pasākumi atkritumu dalītās vākšanas sistēmas pilnveidošanai - palielināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, nodrošinot atkritumu dalītās savākšanas vietu izveidi pašvaldībās, informēja VARAM preses sekretāre Kristīne Barševska.
Vienlaikus ar dalītās atkritumu vākšanas sistēmas attīstību no 2015.gada Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu atkārtoti lietojamajam un vienreiz lietojamajam dzērienu iepakojumam.
Vienlaikus ar šiem pasākumiem, lai samazinātu noglabāto atkritumu apjomu, plānots normatīvajos aktos noteikt ierobežojumus apglabāt tādus atkritumus, kuriem pastāv pārstrādes iespējas, t.sk., bioloģiskos atkritumus, kā arī pakāpeniski palielināt dabas resursu nodokļa likmi par atkritumu apglabāšanu.
Lai samazinātu plānošanas dokumentu skaitu, plānots atteikties no reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāniem kā atsevišķa dokumenta. Vienlaikus tiks saglabāta iespēja pašvaldībām patstāvīgi vai kopā izstrādāt atsevišķus plānus tām deleģēto funkciju izpildei.
"Atkritumu sistēma Latvijā ilgstoši ir bijusi pārāk politizēta un necaurspīdīga, radot pamatu nevajadzīgām spekulācijām. Tas neveicina iedzīvotāju atbalstu pašvaldību izvēlētajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī neveicina atbildīgu izpratni par atkritumu efektīvu apsaimniekošanu un nepieciešamību tos atkārtoti izmantot," sacījis vides ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), kuram pašam pašvaldības ir veltījušas pārmetumus par atsevišķām ekonomiskām grupām izdevīgu lēmumu bīdīšanu atkritumu biznesā.
Ministrs atgalvo, - lai arī esošā sistēma ir stabila, "tomēr tās darbība neapmierina nevienu - ne iedzīvotājus, ne ražotājus".
"Būtiskākās izmaiņas, ko piedāvā jaunajā plānā apzinātie pasākumi, ir mainīt pieeju atkritumu apsaimniekošanai kopumā, apzinoties tos kā resursus, ko iespējams ekonomiski efektīvi otrreizēji pārstrādāt," sacījis Sprūdžs, "gan depozīta sistēma, gan atkritumu šķirošana ir vienotas efektīvas atkritumu sistēmas sastāvdaļas. Tāpēc nozīmīgi ir veidot katra sabiedrības locekļa - iedzīvotāja vai uzņēmēja - izpratni par vietu un lomu tajā. Un tieši iedzīvotāju motivēšanas aspektā depozīta sistēmas loma būs izšķiroša - ja iedzīvotāji būs finansiāli motivēti atgriezt stikla, plastmasas pudeles un skārdenes, tās vairs nemētāsies mežos un ceļa malās."
Plāns ir plānošanas dokuments, kurā ir atspoguļots redzējums par ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas jomas attīstību Latvijā. Pēc plāna apstiprināšanas tiks precizēts normatīvais regulējums atbilstoši tajā paredzētajiem pasākumiem. "Šobrīd vēl notiek sabiedriskā apspriešana un diskusijas par plānā ietvertajiem pasākumiem un ir iespējamas korekcijas," piebildis ministrs.
