Šoziem komunālo pakalpojumu rēķini var sasniegt rekordlielas summas
Mājsaimniecību finansēm lielākais izaicinājums šoziem būs komunālo pakalpojumu rēķini līdz ar augstākiem siltumenerģijas tarifiem un atkarībā no ziemas bardzības pakāpes komunālo pakalpojumu rēķini var sasniegt rekordlielas summas, kas nozīmē arī lielākus parādu apjomus, secināts jaunākajā SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.
Nākamā gada pirmajos mēnešos nedaudz mazināsies 2011.gada sākumā vērojamo augsto naftas cenu ietekme uz deviņu mēnešu vidējo mazuta cenu, kam piesaistīti dabasgāzes tarifi un kas automātiski ietekmē arī siltumenerģijas cenas, tomēr tas neatstās būtisku ietekmi uz siltumenerģijas cenu. Līdz ar to šajā apkures sezonā gaidāmas līdz šim augstākās siltumenerģijas cenas un arī lielākie izdevumi par mājokļiem, prognozēts apskatā.
Rīgā siltumenerģijas tarifi šā gada pēdējā ceturksnī varētu būt par 20,4% augstāki nekā pērn laikā no oktobra līdz decembrim, savukārt 2013.gada janvārī-martā siltumenerģijas tarifu kāpums attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu varētu būt ap 6-7%. Siltumenerģijas patēriņu un komunālo pakalpojumu rēķinus ietekmē ziemas intensitāte un vidējā gaisa temperatūra, līdz ar to šāds tarifu procentuālais pieaugums automātiski vēl nenozīmē līdzīgu rēķinu procentuālo kāpumu, teikts apskatā.
Ņemot vērā siltumtarifu izmaiņas un pagājušā gada gaisa temperatūras rādītājus, procentuāli lielākais pieaugums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu varētu būt šā gada decembrī. Ja šogad decembris būs ievērojami aukstāks nekā 2011.gada decembris, tad siltumenerģijas rēķini Rīgā varētu palielināties pat par 40- 50% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pārējos mēnešos rēķinu par siltumu procentuālais kāpums gada izteiksmē varētu būt mazāks, turklāt nākamā gada februārī siltas ziemas gadījumā iespējami pat nedaudz mazāki izdevumi par siltumu salīdzinājumā ar šā gada februārī, kad vidējā āra gaisa temperatūra bija būtiski zemāka par normu, rakstīts jaunākajā SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.
Ņemot vērā patēriņa izdevumu struktūru, mājokļa izdevumu pieaugumu visvairāk izjutīs trūcīgās mājsaimniecības, kā arī pensionāru mājsaimniecības. Turklāt mājokļu izdevumi ir tā pozīcija, kuru mājsaimniecībām neizdodas būtiski ietekmēt un uz kuras rēķina nav iespējams ietaupīt.
Aplūkojot mājsaimniecību budžeta apsekojumu datus un patēriņa izdevumus pēdējo gadu laikā, redzams, ka mājsaimniecības 2009.- 2010.gadā samazināja savu izdevumu apjomu pārtikai un ilglietošanas precēm, savukārt izdevumi mājoklim palielinājās procentuāli tikpat lielā mērā kā tarifu kāpums. Piemēram, izdevumi pārtikai 2012.gadā vienam iedzīvotājam ir aptuveni 4,5% mazāki nekā 2008.gadā, pat neskatoties uz pārtikas cenu pieaugumu par vidēji 9% šajā laika posmā.
Savukārt izdevumi mājoklim vienam Latvijas iedzīvotājam šogad vidēji gadā būs pieauguši līdz aptuveni 400 latiem, kas ir par 21% vairāk salīdzinājumā ar 2008.gadu. Līdzīgs procentuālais pieaugums bijis arī ar mājokli saistīto pakalpojumu cenām.
Apskatā norādīts, ka inflācija tuvākā gada laikā tiek prognozēta salīdzinoši zema, būtiski neapdraudot mājsaimniecību finanses, tomēr atsevišķas iepriekš minētās izdevumu pozīcijas uzrādīs būtiskas pārmaiņas.
LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA
