Valdība atbalsta eiro ieviešanas likumprojektu

Izskatot šo jautājumu, premjers Valdis Dombrovskis (V) vēlējās noskaidrot, vai ir iespēja visos vairāk nekā 100 likumos nomainīt vārdu "lats" pret eiro, negrozot katru likumu.

Finanšu ministrijas pārstāvji atzina, ka tādējādi valsts iestādēm būs uzlikts nevajadzīgi liels administratīvais slogs, taču Saeimas juridiskais birojs nav piekritis, ka visos likumos, kur ir vārds "lats", to automātiski aizstāt ar "euro".

Tāpat valdības vadītājs interesējās, vai tas nozīmē, ka tagad Saeimai uzreiz būs jāgroza visi šie likumi. Uz to viņš saņēma atbildi, ka likumi ir sagrupēti pēc svarīguma un uzreiz Saeimai nebūs tie jāgroza.

Preču un pakalpojumu cenu un tarifu paralēlās atspoguļošanas periods latos un eiro sāksies trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un ilgs sešus mēnešus pēc tās, teikts likumprojektā.

Savukārt abu valūtu vienlaicīgas apgrozības periods būs divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Vienlaicīgas apgrozības periodā, saņemot maksājumu latos, atlikumu izdos eiro. Sākot ar eiro ieviešanas dienu, bankomātos netiks izsniegti lati.

Beidzoties vienlaicīgās apgrozības periodam, eiro būs vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis, aizstājot latus grāmatvedības uzskaitē.

Vienlaicīgas apgrozības periodā komersanti, izņemot kredītiestādes, Latvijas Pastu un Latvijas Banku, norēķinos par precēm un pakalpojumiem varēs atteikties veikt darījumu vairākos gadījumos: ja komersantam iesniegtais latu monētu daudzums vienā darījumā pārsniedz 50 monētas, ja maksājumā izmanto banknoti, kuras nomināls ir 50 latu vai lielāks, un šādas banknotes nomināls vismaz desmit reizes pārsniedz darījuma summu.

Likumprojekts paredz, ka latu skaidrās naudas nomaiņu pret eiro kredītiestādēs varēs veikt sešus mēnešus, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Nomaiņas periods Ministru kabineta noteiktās Latvijas Pasta pakalpojumu sniegšanas vietās būs viens mēnesis no eiro ieviešanas dienas. Kredītiestādes un Latvijas Pasts veiks latu apmaiņu pret eiro neierobežotā apjomā.

Savukārt latu nomaiņas pret eiro periods Latvijas Bankā būs bez termiņa un apjoma ierobežojuma.

Kredītiestādes, Latvijas Pasts un valūtas maiņas punkti no eiro ieviešanas dienas vairs neizsniegs latus, paredz likumprojekts.

Kredītiestādes un Latvijas Pasts varēs noteikt personas pienākumu ne vairāk kā trīs darba dienas iepriekš pieteikt skaidras naudas apmaiņas veikšanu, ja skaidras naudas summa vienā apmaiņas reizē pārsniedz 3000 latu, teikts likumprojektā.

Likums regulēs eiro banknošu un monētu izgatavošanu un piegādi, lata banknošu un monētu iznīcināšanu un bojātu lata banknošu un monētu nomaiņu.

Eiro monētu izgatavošanu, eiro monētu un banknošu izsniegšanu kredītiestādēm organizēs Latvijas Banka, kura arī izplatīs eiro monētu komplektus. Latvijas Banka nodrošinās no apgrozības izņemto latu banknošu un monētu iznīcināšanu.

Likums regulēs arī pasākumus, kas saistīti ar bezskaidras naudas, elektroniskās naudas un viennolūka maksājuma instrumentu nomaiņu, grāmatvedības uzskaites un kredītu reģistru pielāgošanu eiro ieviešanai, finanšu tirgus piemērošanas pasākumus eiro ieviešanai, tiesību aktu pielāgošanu.

Likumā tiks noteikti noapaļošanas principi un pārrēķina principi.

Likumprojektā teikts, ka valsts budžeta iestādes eiro ieviešanas izmaksas sedz no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, citas iestādes - no sava budžeta līdzekļiem, bet privātpersonas - no saviem līdzekļiem. Izņēmums ir Latvijas Pasts, kam eiro ieviešanas likuma noteiktās skaidrās naudas nomaiņas izmaksas finanšu pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšanai tiks kompensētas no valsts budžetā Satiksmes ministrijai šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

Eiro ieviešanas likumā Eiropas vienotā valūta tiek rakstīta "euro". Kā ziņots, valdība iepriekš uzdeva Tieslietu ministrijai pārliecināt Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju, ka literārā valodā ir pieļaujams lietot vārdu "eiro".

Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014.gada 1.janvāris.

Līdz ar eiro ieviešanas likumprojektu valdība atbalstīja arī grozījumus likumā par Latvijas Banku. Šie grozījumi nepieciešami, lai likuma normas atbilstu Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem. Piemēram, grozījumos svītrota norma par iespēju likvidēt centrālo banku, jo Eiropas Savienības dalībvalstī ir jābūt centrālajai bankai.

Tagad likums būs jāskata Saeimas deputātiem.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA