Bizness un ekonomika

Ministrs Vilks: starptautisko aizdevēju respekts pret Latviju ir audzis

Jauns.lv

Respekts no Starptautisko aizdevēju puses pret Latviju pēdējos gados ir tikai audzis, un to veicinājusi valdības konservatīvā un atbildīgā attieksme pret valsts attīstību.

Ar šādiem secinājumiem pēc tikšanās ar starptautisko aizdevēju pēcprogrammas uzraudzības misijas pārstāvjiem ar žurnālistiem dalījās finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš atzina, ka no starptautisko aizdevēju puses ir saņemts ļoti pozitīvs novērtējums par valdības līdz šim īstenoto politiku, jo aizdevējiem līdz šim bijušas bažas, kā Latvija pati saviem spēkiem atgriezīsies pie budžeta veidošanas un vai nebūs vēlmes vairāk tērēt un neiekļauties budžeta deficīta rāmjos.

"Bet reālā situācija ir tāda, ka mēs uzlabojam. Mēs šeit pat negribam kaut kādā veidā novirzīties no mērķiem. Jo ātrāk Latvija nonāks līdz bezdeficīta budžetam, jo būs lielākas iespējas pārpalikumu novirzīt citām jomām un būs mazāks valsts ārējais parāds," sacīja finanšu ministrs.

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) informēja, ka starptautiskie aizdevēji ir pozitīvi novērtējuši valdības darbu saistībā ar šā gada budžeta izpildi, nodrošinot budžeta deficītu zem 1,9% no iekšzemes kopprodukta, kā arī nākamā gada budžetā nodrošinot 1,4% no iekšzemes kopprodukta.

Jautāts, vai no aizdevēju puses nav izskanējušas kādas bažas vai aizrādījumi, premjers atzina, ka ir virkne jautājumu par fiskālās makroekonomiskās politikas ilgtspēju.

"Viens no uzstādījumiem ir nodrošināt, ka budžeta deficīta mērķi tiek sasniegti ne tikai šogad un nākamgad, bet arī turpmākajos gados, līdz tiek sasniegts vidēja termiņa budžeta deficīta mērķis, kas ir Latvijas ratificētajā Fiskālās disciplīnas līgumā," teica valdības vadītājs.

Misija savu uzraudzību Latvijā veiks līdz brīdim, kamēr Latvija būs atmaksājusi 80% no Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma un 70% no Eiropas Komisijas aizdevuma.

Pēcuzraudzības misijā piedalās Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas eksperti. Galvenās lietas, par kurām interesējas Latvijas partneri, ir strukturālo kritēriju izpilde, kas tika fiksēta Saprašanās memorandā, kā arī nākamā gada valsts budžets un makroekonomiskie rādītāji.

Starptautiskā aizdevuma programma ilga trīs gadus, kopumā Latvijai programmā bija pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu). 2011.gada 22.decembrī SVF valde izskatīja pēdējo SVF misijas pārskata ziņojumu par Latvijas paveikto un atbalstīja starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšanu. Latvija no kopējā piešķirtā finansējuma apjoma izmantoja nedaudz vairāk nekā pusi - 4,5 miljardus eiro (3,16 miljardus latu).

Starptautiskā finanšu palīdzība tika piešķirta ar nosacījumu, ka Latvija šajā laikā veiks virkni pasākumu monetārās, fiskālās un finanšu politikas jomās, kā arī strukturālās reformas ekonomikas konkurētspējas veicināšanai.

Starptautiskā aizdevuma programmas atmaksa sākta šogad, savukārt pēdējais maksājums Latvijai jāveic 2025.gadā.

LETA