Hipotēku bankas darbinieki, gaidot atlaišanu, novesti līdz izmisumam
Latvijas Hipotēku un zemes bankas darbinieki novesti līdz izmisumam un depresijai. Nākamnedēļ sāksies bankas darbinieku masveida atlaišana. Līdz ar bankas komercdaļas pārdošanu „Swedbank” darbu zaudēs simtiem cilvēku un viņi ir satraukušies par savu nākotni.
Šie Ziemassvētki daudziem jo daudziem Hipotēku bankas darbiniekiem būs sabojāti. Jāpiebilst, ka bankas darbiniekus tracina ne tikai Hipotēku bankas pārdošana un tās struktūrvienību likvidēšana, bet arī bankas vadības paziņojumi, kuros viņi stāsta, ka ar katru mēnesi palielinās atlaižamo darbinieku skaits. Nu bankas darbinieki sēž uz čemodāniem un nezina, kāds būs viņu turpmākais liktenis.
Hipotēku bankā atlaiž vairāk cilvēku, nekā sākotnēji solīts
Jūnijā Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko paziņoja, ka
līdz ar komercdaļas pakešu pārdošanu bankā strādājošo skaits samazināsies uz pusi. Toreiz tur strādāja aptuveni 600 darbinieku. Tādējādi varēja aplēst, ka plānots atlaist ap 300 darbinieku. Savukārt septembrī bankas darbiniekus pārstāvošā arodbiedrība „Komercio Unio” saņēma brīdinājumu par 400 bankas darbinieku atlaišanu. Jau septembrī arodbiedrība sāka sarunas par sociālo garantiju nodrošināšanu atlaišanai paredzētajiem darbiniekiem. Arodbiedrība uzsvēra: ja neizdosies panākt darbiniekiem labvēlīgu risinājumu, paredzēts lemt par streika pieteikšanu.
Patlaban bankā tiek nodarbināti 550 darbinieku un Nodarbinātības valsts aģentūra saņēmusi informāciju, ka pieteiktais darbinieku skaits kolektīvai atlaišanai ir līdz 400 darbiniekiem. Atlaišana notiks pakāpeniski - pusotra gada laikā - līdz 2014. gada 30. jūnijam, kas ir pieteiktās kolektīvās atlaišanas beigu datums. Tas nozīmē, ka darbu Hipotēku bankā zaudēs daudz vairāk darbinieku, nekā sākotnēji tika vēstīts.
Bezcerība un izmisums
„Hipotēku bankas darbinieki pirms kāda laika vēl bija visai jautri un omulīgi cilvēki. Šobrīd viņi tādi vairs neizskatās. Jebkuras sarunas parasti noved pie neizbēgama jautājuma, vai nezinu kādu darba vietu, kur pēc iespējas ātrāk iekārtoties,” laikrakstam „Diena” teica „Komercio Unio” pārstāvis Gints Henkels.
Bezcerība skan no dažādu nodaļu un norēķinu grupu darbiniekiem. „Jo tālāk no Rīgas, jo lielāka bezcerība. Vienkārši apbrīnojama ir valsts ierēdņu attieksme, šķiet, viņi visi dzīvo Doma laukumā vai Smilšu ielā, bet vispār neko nezina par reālo dzīvi,” sašutumu pauž arodbiedrības pārstāvis.
„Man ir ģimene, trīs bērni, tāpēc man, tāpat kā vēl daudziem kolēģiem, iespējamā darba zaudēšana ir liela traģēdija,” „Dienai” par gaidāmo atlaišanu ar rūgtumu balsī saka bankas tehniskais darbinieks Jānis (vārds mainīts). Darbu mainīt viņš negribētu, jo strādāts šeit gadiem un arī alga ir laba.
Bankas vadība informējusi Hipotēku bankas darbinieku arodbiedrības organizāciju, ka pirmie darbinieki saņemšot paziņojumu par atlaišanu jau pēc dažām dienām - sākot no 10. decembra. Tātad pirmā darbinieku atlaišana varētu būt ap 10. janvāri. Vispirms tiks atlaisti norēķinu grupu darbinieki un par tiem esot vislielākās bažas, jo tieši viņiem visgrūtāk būšot atrast jaunu darbu savā specialitātē.
Briest streiks
Tā kā banka pakāpeniski pārtrauc komercdarbību un jau šobrīd apjomīga komerciālā segmenta daļa ir nodota apkalpošanai „Swedbank”, bankas darbības apjoms būtiski sašaurināsies, koncentrējoties uz attīstības bankas funkcijām, komentē Hipotēku bankas pārstāve Sandra Eglīte, piebilstot, ka tas „savukārt rada loģisku nepieciešamību optimizēt bankas darbību, arī pārskatīt strādājošo skaitu.”
Henkels norāda uz, darbinieku ieskatā, akūtu problēmu - Hipotēku bankas norēķinu grupas slēdzot, bet tanī pašā laikā „Swedbank” ziņojot, ka sakarā ar Hipotēku bankas komercdaļas iegādāšanos atverot jaunas struktūrvienības. „Mūsu darbiniekiem, piesakoties uz vakancēm „Swedbank”, nav nekādu priekšrocību. Tas mums šķiet nesaprotami. Uzskatām, ka bija nepieciešams vienoties ar „Swedbank”, lai Hipotēku bankas darbinieki, kur tas ir iespējams, tiek pieņemti pirmām kārtām,” domā Henkels.
Vaicāts par streika iespējamību, Henkels pauž: „Streiks ir iespējams, bet par to mēs runāsim tikai tad, ja sarunas nedos reālus risinājumus, kas tiešām palīdzētu darbiniekiem, kurus atlaidīs.” Viņš norāda, ka uz pozitīvu iznākumu īpaši necer un tas, ko arodbiedrība vēlas no bankas, ir redzēt komercdaļas pārdošanas līgumu. „To no mums cītīgi slēpj, atrunājoties ar komercnoslēpumu,” saka arodbiedrības pārstāvis. Arodbiedrību darījuma cena neinteresējot, jo svarīgi esot „tikai tas, kas attiecas uz līguma atbilstību darba likumam”, apņēmības pilns cīnīties tālāk ir Henkels.
