Apavu tirgus sarūk. Dārgu un modīgu kurpju vietā tagad pērk lētas un ērtas
To, ka Latvijā kļūst aizvien mazāk cilvēku un šeit dzīvojošo rocība ir gājusi mazumā, var nojaust arī pēc apavu tirgus. Mēs pērkam aizvien mazāk apavu, bet, ja izvēlamies kurpes, tad ne no veikalu dārgākajiem plauktiem.
Jaunus apavus Latvijas iedzīvotāji pēdējos gados iegādājas retāk nekā pirms krīzes, atzīst „Neatkarīgās Rīta Avīzes” aptaujātie apavu tirgotāji.
Aizvien mazāk pērkam jaunus un dārgus apavus
Pērn Latvijā no ārvalstīm ievests par 17% mazāk jaunu apavu pāru nekā 2008. gadā. Savukārt kurpju un zābaku cenām krīze nav skādējusi. Četru gadu laikā tie sadārdzinājušies vidēji par 14,7 procentiem, pat neskatoties uz to, ka iedzīvotāju pirktspēja joprojām krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Arī mainījušies pircēju paradumi. Ja agrāk viņi biežāk izvēlējās modīgākus un dārgākus apavus, tad tagad praktiskākus un lētākus.
Vadošā apavu mazumtirgotāja Latvijā „Euroskor” valdes loceklis Aldis Lūsis atzīst, ka apavu pieprasījumu ļoti ietekmējusi krīze, jo pirmskrīzes laikā cilvēki apavus pirka gan vairāk, gan arī vairāk izvēlējās tieši modīgākus un dārgākus apavus. Savukārt, sākoties krīzei, ievērojami samazinājās tieši dārgo apavu pārdotais daudzums un cilvēki aizvien vairāk sāka pievērst uzmanību cenai, līdz ar to būtiski ir palielinājusies loma akcijām un atlaižu kampaņām, kuru laikā cilvēki aktīvāk veic pirkumus.
Baltkrievijas apavu tirgotāja „Belwest Trade” vadītāja Ludmila Bušmanova apliecina, ka krīze ienesusi korekcijas apavu iegādē: „Redzam, ka tagad Latvijas iedzīvotāji retāk pērk jaunus apavus.”
Latvijas apavu tirgū milzīga konkurence
Tajā pašā laikā konkurence Latvijas apavu tirgū ir milzīga. Lielajos tirdzniecības centros ir pat pāris desmitu kurpju veikalu, gan lielākas, gan mazākas apavu bodītes ir uz ielām atrodamas viena aiz otras, savukārt Centrāltirgū apavu tirgotāji pat aizņēmuši vairākus kvartālus.
„Konkurence apavu tirgū ir ļoti liela! Vidēji katrā tirdzniecības centrā Rīgā apavu veikalu skaits svārstās no 15 līdz 20, kas ir ļoti daudz. Pat mūsu sadarbības partneri no Rietumeiropas atzīst, ka te konkurence ir ļoti asa. Turklāt tā pieaug, parādoties jauniem spēlētājiem,” vērtē Lūsis. Arī Bušmanova atzīst, ka apavu tirgū Latvijā konkurence ir liela.
Mainīgā apavu mode
Lai gan vairāk vai mazāk apavu modes tendences ir jūtamas gan Francijas, Itālijas, Krievijas un citu valstu, gan arī Latvijas apavu veikalos, tomēr katrā valstī pieprasījums ir nedaudz citāds. To nosaka gan laika apstākļi, gan arī iedzīvotāju mentalitāte.
Bušmanova stāsta, ka arī starp Latviju un Baltkrieviju apavu modē ir atšķirības. Baltkrievijā dāmas vairāk izvēlas krāšņus un bagātīgi apdarinātus apavu modeļus, savukārt Latvijas iedzīvotājas priekšroku dod ērtākiem un praktiskākiem modeļiem.
Toties Lūsis uzsver, ka apavu izvēlē ir atšķirības ne tikai starp valstīm, bet arī starp Latvijas reģioniem: „Kurzemē ir pieprasītāki citādāki modeļi nekā Latgalē vai Vidzemē. To ņemam vērā un katrā konkrētā reģionā savos veikalos piedāvājam to, ko pircēji vēlas. Jo mazāka pilsēta un zemāka pirktspēja, jo lielāks ir lētāko apavu īpatsvars veikalos. Taču pilsētās, kurās ir attīstīta ražošana, piemēram, Valmierā, lielākā daļa pircēju meklē modernus apavus, lai gan tie maksā dārgāk. Vislielākais dārgo apavu piedāvājums, protams, ir Rīgā.”
Kasjauns.lv/ Foto: Edijs Pālens
