Latvija joprojām ir stipri koruptīva valsts
Latvijā šogad korupcijas uztveres indekss ir 49 no 100 ballēm, ierindojot Latviju 54.vietā pasaulē, trešdien žurnālistiem pastāstīja "Sabiedrības par atklātību – Delna" pārstāvis Kristaps Petermanis.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem vidējais korupcijas uztveres indekss pasaulē šogad ir 43 balles no 100.
Kopš vēsturiski labākā rezultāta 2008.gadā Latvijā korupcijas uztveres indekss ir būtiski pazeminājies un pašlaik ir kritiskā līmenī. Pērn indekss Latvijai bija 4,2 no 10 ballēm, taču šogad, izmainot metodoloģiju, 4,2 balles pārrēķinātas uz 49 ballēm.
Arī šogad Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm un pēc korupcijas uztveres indeksa ierindojas Eiropas Savienības (ES) valstu lejasgalā. Igaunijā korupcijas uztveres indekss šogad bija 64 balles, Lietuvā – 54 balles, līdz ar to Latvijas ziemeļu kaimiņi ierindojās 32.vietā pasaulē, bet Lietuva – 48.vietā pasaulē.
ES valstu vidū par Latviju sliktāks rezultāts ir piecām valstīm – Grieķijai, Bulgārijai, Itālijai, Rumānijai un Slovākijai.
Indeksā iekļauto 176 valstu vidū 2012.gadā galvgalī atrodas Dānija, Somija un Jaunzēlande ar 90 ballēm no 100. Vissliktākie rezultāti ir Afganistānai, Ziemeļkorejai un Somālijai – astoņas balles.
Zviedrijā šogad korupcijas uztveršanas indekss ir 88 balles, Norvēģijā – 85, Polijā – 58, Baltkrievijā – 31, Krievijā – 28, bet Ukrainā – 26.
"Delnas" pārstāvji Petermanis un Inese Voika uzsvēra, ka šogad indeksu ietekmējušas tiesu varas problēmas, proti, konsekvences trūkums korupcijas lietu spriešanā, nepietiekama korupcijas kaitējuma novērtēšana, nepietiekama tiesnešu atbildība par spriedumu kvalitāti, atklātības trūkums tiesu spriedumu pieejamībā un tiesas procesa efektivitātes trūkums.
"Sabiedrības par atklātību – Delna" pārstāvji ietekmi ilustrēja ar konkrētiem piemēriem – ilgā tiesāšanās digitālās televīzijas un Ventspils mēra Aivara Lemberga lietās, Rīgas domes amatpersonu lieta, kur, neskatoties uz apsūdzētā Raimonda Janitas sadarbošanos ar izmeklēšanu, pirmā instance piesprieda cietumsodu. Tāpat indeksu ietekmējusi fiktīvu tiesas darbinieku nodarbināšanas lieta, kurā iesaistīti divi tiesneši, un dienesta viltojumā apsūdzētās Vinetas Muižnieces turpināšana strādāt Satversmes tiesā.
Tāpat pētnieki secinājuši, ka Latvijā joprojām ir grūti bez korupcijas uzvarēt publiskajos iepirkumos un pastāv biznesu nospiedoša birokrātija, norādīja Petermanis.
Ja ekonomika atlabst, tad korupcija samazinās, sprieda Voika un uzsvēra, ka, par spīti ekonomikas uzlabošanaim nav izdarītas daudzas lietas, lai korupcija samazinātos, un tieši šogad Latviju indeksā "ir vilcis uz leju" uzņēmēju vērtējums.
Lai indekss uzlabotos, "Delna" iesaka stiprināt tiesnešu atbildību par nekvalitatīvu darbu, jāpārskata lietu izskatīšanas kārtība, lai nodrošinātu efektīvāku un ātrāku lēmumu pieņemšanu, jāizvairās no situācijas, ka advokātam jāpiedalās vienlaicīgi divos tiesu procesos. Tāpat jābūt stingrākai apsūdzēto un advokātu slimības lapu kontrolei.
"Pēc būtības mēs neredzam no tiesu sistēmas puses priekšlikumus un reformas. Un tas pat būtu aktuālāks nekā daudzās citās jomās," uzsvēra Petermanis.
"Viena lieta, kas uzlabo valstu korupcijas uztveres rādītājus, ir tad, ja valstu vadītāji publiski un atklāti paziņo, ka korupciju valstī vajadzētu samazināt. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis runā par Latvijas ekonomisko izaugsmi, bet mēs neesam dzirdējuši, ka viņš runātu par to, ka korupcija ir kā akmens kaklā šai ekonomikas izaugsmei. Ekonomiskā izaugsme bez korupcijas apkarošanas nav iespējama. Protams nav runa par tukšu vāvuļošanu, bet ir jāseko arī darbiem, taču iestāšanās par korupcijas apkarošanu ir liela nozīme," paskaidroja Voika.
Kā piemēru viņa minēja Gruzijas ieņemto 51.vietu indeksā. Gruzijas sekmes ir, daļēji pateicoties bijušā šīs valsts prezidenta Mihaila Saakašvili komunikācijai un darbiem.
Starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International" korupcijas uztveres indeksu nosaka jau kopš 1995.gada. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada. Indekss sniedz viegli saprotamu novērtējumu par to, kā eksperti un uzņēmēji vērtē korupcijas līmeni un tā izmaiņas valsts pārvaldē un pārējā publiskajā sektorā. Ar jēdzienu "korupcija" indeksā tiek saprasta amatpersonai uzticētās varas izmantošana privātam labumam.
BNS, Foto: Evija Trifanova/LETA
