Izgāzušies bīstamo atkritumu daudzmiljonu projekti Olainē un Zebrenē

Valsts Kontrole pēc revīzijas uzdevusi Vides un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēt iespējas sodīt amatpersonas, kuras pieļāvušas līdz pat trīssimt tūkstošu latu izšķērdēšanu šo projektu īstenošanas laikā, nepietiekami kontrolējot noslēgto līgumu izpildi.  

Olaines bīstamo atkritumu sadedzināšanas kompleksu, neraugoties uz pamatīgiem iedzīvotāju protestiem, savulaik uzcēla valsts. Tagad izrādās, ka pati valsts to īsti nav ne izmantojusi, nedz arī plāno vairs izmantot. Pašlaik tā teritoriju izmanto privāta kompānija "BAO".

"Šķiet, ka saprātīgākais risinājums būtu to [kompleksu] likvidēt,” atzinusi vides un reģionālās attīstības ministra padomniece vides jautājumos Maija Vanaga, uzsverot, ka "ar šā brīža skatījumu un zināšanām par atkritumu apsaimniekošanu ir pilnīgi skaidrs, ka toreiz tie lēmumi tika pieņemti nepareizi, bet mums nav informācijas, ka tie lēmumi būtu pieņemti nepareizi apzināti".

Iekārtu iegādājās divtūkstošo gadu sākumā par divarpus miljoniem ASV dolāru, no kuriem pusi sedza Dānija. Paralēli tam uzbūvēja ēkas, iekārtoja teritoriju un nolīga apsaimniekotāju – akciju sabiedrību "BAO". Kopumā šim projektam tērēti 2,7 miljoni latu. Tomēr izrādījās, ka iekārta pārāk bieži lūst, un to pa īstam tā arī nesāka darbināt. Turklāt izrādījās, ka daudz lētāk bīstamos atkritumus ir eksportēt dedzināšanai uz kaimiņvalstīm, nevis to darīt tepat uz vietas.

Pagājušajā gadā veikts pētījums apliecina, ka dedzināšanas iekārtas atlikusī vērtība ir nulle, bet to atjaunot un lietot būtu dārgāk nekā nopirkt jaunu, modernāku iekārtu.  

Neraugoties uz to, ka projektu Olainē jau nemitīgi vajāja neveiksmes, ar pārspīlētu optimismu paralēli tika plānots un īstenots arī bīstamo atkritumu apglabāšanas poligons Zebrenē. Šeit poligona izbūvē un apsaimniekošanas tehnikas iegādē iztērēti 6,7 miljoni latu. Poligonu atklāja pirms divarpus gadiem un tur apglabātas nepilnas 2000 tonnas atkritumu, kas nav pat puse no viena gada plāna.

Ņemot vērā, cik strauji mainās atkritumu apsaimniekošanas paņēmieni pēdējos gados, Eiropā pieņemts poligonus plānot un būvēt ne vairāk kā uz 20 gadiem. Arī Zebrenes poligona apjomi teorētiski bija plānoti 20 gadu periodam, tai skaitā šeit bija jāapglabā izdedži no Olaines dedzināšanas iekārtas. Vēriens Zebrenē izrādījās pārlieku plašs un tagad ir skaidrs, ka tik daudz bīstamo atkritumu Latvijā tomēr nerodas un būs labi, ja poligonu izdosies piepildīt 100 gados. Attiecīgi poligona uzturēšana kļuvusi gaužām neekonomiska.  

Arī Zebrenes poligonu apsaimnieko "BAO". Savulaik aptuveni trešdaļa kompānijas tās dibināšanas brīdī piederēja valstij, bet pārējā - privātpersonām. Laika gaitā īpašumtiesību proporcija izmainījusies, līdz 2006.gadā valsts nolēma savus atlikušos piecus procentus nodot privatizācijai par pāris tūkstošiem latu.

Tas notika gandrīz vienlaikus ar atkritumu dedzinātavas atklāšanu, un bija likti pamati Zebrenes poligona projektam. Par "BAO" īpašnieku kļuva Jānis Vilgerts, kurš iepriekš, Einara Repšes valdības laikā, bija Vides ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš partijai “ Jaunais laiks” pēdējo desmit gadu laikā ziedojis vairāk nekā 50 tūkstošus latu.

Tagad radušās šaubas, vai “BAO” veikusi tai uzticēto Olaines dedzināšanas iekārtas uzturēšanu un konservāciju tādā apjomā, kā to paredzēja ar valsti noslēgtie līgumi. Tiek pieļauts, ka valsts amatpersonas nav kontrolējušas līgumu izpildi. Saskaņā ar līgumiem firmai par darbiem vairāku gadu garumā samaksāti 326 tūkstoši latu. Kalniņš pārmetumus noraida.

Amatpersonas, kuras bija atbildīgas par līgumu slēgšanu - Andris Abramenkovs un Māris Bremšs - raidījumam telefoniski bijuši gatavi apgalvot, ka nekāda izšķērdība nav notikusi. Arī bijušais vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) iesaka nemeklēt vainīgos, un par kļūdu sauc vien neveiksmīgi izvēlēto dāņu tehnoloģiju.