„Reverta” cietusi vairākkārtēju zaudējumu prāvā pret „Delfīns partneriem”

Tāpat tiesa arī nospriedusi no „Revertas” piedzīt valsts labā tiesāšanās izdevumus.

Spriedums skar bijušās bankas un maksātnespējīgās SIA „Delfīns partneri” strīdus par apjomīgām naudas summām. Viss sākās, kad 2010. gada septembrī „Parex banka” šīs SIA administratorei iesniedza nodrošinātā kreditora prasījumu, lūdzot atzīt „Parex banka” par „Delfīns partneri” nodrošināto kreditoru 52,8 miljonu latu apmērā, uz ko uzņēmuma administratore pieņēma lēmumu neatzīt „Parex banka” pieteikto nodrošinātā kreditora prasījumu daļā par galveno parādu 1,4 miljonu eiro apmērā, kā arī blakus prasījumu 27 miljonu latu apmērā, raksta portāls pietiek.com.

Šo administratores lēmumu „Parex banka” pārsūdzēja, bet ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010. gada 10. novembra lēmumu noraidīja „Parex bankas” sūdzību. Pēc tam tad arī tagadējā „Reverta” Rīgas apgabaltiesā cēla prasību, lūdzot atzīt „Parex bankas” nodrošinātā kreditora prasījumu pret „Delfīns partneri” tā noraidītajā daļā 2,18 latu miljonu apmērā. Savukārt „Delfīns partneri” tiesā vērsās ar pretprasību, un šā gada maijā „Revertas” prasība tika noraidīta, bet uzņēmuma pretprasība – apstiprināta.

„Reverta” tai nelabvēlīgo Rīgas apgabaltiesas spriedumu šajā plašu ievērību guvušajā lietā, ko pati „Reverta” publiski jau vairākkārt skaidrojusi nevis kā savu nespēju tiesiskā ceļā pierādīt naudas izsniegšanu, bet kā mahinatoru vēlmi atņemt valstij iespēju atgūt „Parex bankas” kredītos izsniegtos miljonus, bija pārsūdzējusi Augstākajā tiesā, kura nu faktiski atstājusi spēkā pirmās instances tiesas spriedumu.

Augstākā tiesa faktiski atstājusi spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, var spriest, ka vismaz lielā mērā par pamatotiem atzīti arī apgabaltiesas secinājumi.

Tiesa „Revertas” darbības atzīst par likumam neatbilstošām

Saskaņā ar tiem, jau esot valsts bankas statusā, tagad par „Reverta” pārdēvētā „Parex banka” veikusi darbības, kuras tiesa nepārprotami atzinusi par likumam neatbilstošām. Kredītiestāde cita starpā veikusi bezskaidras naudas maksājumus, kontā neesot naudas līdzekļiem, uzņēmumam tā tiesiskās aizsardzības procesa laikā atvērusi jaunus kontus, firmas amatpersonām par to neko nezinot, un pat uzņēmuma kontā ieskaitītus līdzekļus bez tā amatpersonu un administratores ziņas izlietojusi nevis šī uzņēmuma, bet gan bankas pašas maksājumu veikšanai.

Lai gan Latvijas valstij piederošā „Reverta” uzskata, ka šīs iepriekš publiskotās ziņas apkaunojot tās reputāciju, nu arī tiesas spriedumā īpaši norādīts, ka publiskotā informācija „ar uzviju” atbilst realitātei – no bankā atvērta konta izdrukas skaidri redzams, ka nav zināms veselu divu kontā esošu ievērojamu naudas summu izlietojums, turklāt uz lielāko no tām pati tiesa lieto termiņu „pazudusi”.

Tiesas spriedumā arī norādīts uz situāciju, kurā „Revertas” juristi faktiski „paši sev iešāvuši kājā”, nejauši atzīstot patvaļīgu rīcību ar uzņēmuma kontiem un naudas līdzekļiem: „Pie augstāk norādītā Aizdevuma līguma vairākkārtīgi ir slēgtas vienošanās, uz kurām atsaucas pati aizdevēja – „Parex banka” kā vienīgo pierādījumu aizdevuma izsniegšanas faktam. Citu rakstveida pierādījumu prasītāja nav spējusi iesniegt ne administratoram, ne arī tiesai.

Prasības pieteikumam pievienotie 15 „Parex banka” maksājuma rīkojumi apstiprina nevis aizdevuma izsniegšanas faktu, bet gan faktu, ka „Parex banka” darbinieki bez SIA „Delfīns partneri” amatpersonas ziņas caur SIA „Delfīns partneri” „Parex bankā” atvērtajiem kontiem ir veikuši SIA „Delfīns partneri” naudas līdzekļu pārskaitīšanu, gala rezultātā to nosaucot par kredītlīnijas daļas izsniegšanu.”

Tiesa arī ļoti atklāti un skarbi vērtējusi „Revertas” darbības kopumā: „Civillikuma 1415. pants nosaka, ka „neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā”.”

SIA „Delfīns partneri” - Jūrmalas nekustamo īpašumu projektu īstenotājai Larisai Sviridovai pilnībā piederošā firma 2010. gada augustā tika atzīta par maksātnespējīgu.

Jāatgādina, ka pati „Reverta” jau pagājušā gada jūlijā prognozēja, ka prasībā pret SIA „Delfīns partneri” var ciest fiasko. „Revertas” valdes priekšsēdētājs Kristofers Gvillams, kā arī „Revertas” valdes locekļi Solvita Deglava un Jurijs Adamovičs valdībai, tostarp arī ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, nosūtīja Atklāto vēstuli, kurā bija teikts:

„Arvien biežāk akciju sabiedrībai „Reverta” nākas saskarties ar parādniekiem, kuri paši vai citu personu mudināti izvēlas nepildīt savas saistības un aktīvi īsteno prettiesiskas darbības, lai izvairītos no īpašuma atsavināšanas. Šādu un līdzīgu gadījumu rezultātā naudas līdzekļus, kam būtu jānonāk valsts budžetā, piesavinās negodprātīgu personu grupas. Esam atvērti sadarbībai ar ikvienu grūtībās nonākušu klientu, kas godprātīgi cenšas tās pārvarēt. Tajā pašā laikā aicinām valsts iestādes sakārtot likumdošanu, lai novērstu pretlikumīgu darbību iespējamību un veicinātu maksimālu līdzekļu atgūšanu, ko valsts savulaik ieguldījusi AS „Parex banka”. (..)

AS „Reverta” lūgusi risināt jautājumus, kas būtiski skar hipotekāro kreditoru intereses parādnieku prettiesisku darbību rezultātā. Tāpat uzņēmums lūdzis nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu, kas novērstu normatīvo aktu nepilnības. Šīs nepilnības atsevišķām personu grupām ļauj ar prettiesiskām metodēm, tai skaitā dokumentu viltošanu, fiktīvu līgumu uzrādīšanu, apmelošanas kampaņu organizēšanu, graut īpašuma tiesību institūta jēgu, skarot gan banku sektoru kopumā, gan jebkuras personas tiesiskās intereses, kura īpašumu savtīgos nolūkos ļaunprātīgi izmanto citas personas.”

Kasjauns.lv/Foto: Evija Trifanova/LETA