Latvija atkal Krievijas tiesā zaudē 100 miljonus dolāru
Nacionalizētās „Parex bankas” sliktās daļas pārvaldītāja – „Reverta” pārstāvji nesen Krievijas tiesā atkal zaudējuši prāvā pret nu jau Krievijā bankrotējušo kompāniju „Severorgsintez” par vairāk nekā 100 miljonu ASV dolāru (53 miljoni latu) kredīta atgūšanu.
Kredīta atgūšana pilnā apjomā kļūst aizvien problemātiskāka. 2006. gadā „Parex banka” izsniedza kredītu uzņēmumam „Severorgsintez” gāzes pārstrādes rūpnīcas celtniecībai Sibīrijā. Pēc bankas teiktā, kredīta galvotājs bija „Severneft”. Tomēr šo summu atgūt neizdodas, jo pagājušajā gadā likvidāciju uzsāka „Severneft”, bet šogad – „Severorgsintez”.
Krievijas prese ņirgājas par „Parex banku”
Krievijas prese atklāti ņirgājas par bijušās „Parex bankas”, tagadējās akciju sabiedrības „Reverta” izmantotajām metodēm lielajā kaimiņvalstī, mēģinot atdabūt kaut daļu no iepriekšējo bankas saimnieku izdalītajiem kredītiem, nav bez pamata, raksta portāls pietiek.com. Jāteic, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pagājušā gada martā, kad „Parex banka” pārtapa par „Revertu” teica, ka zīmola maiņa nepieliek „Parex bankas” darbībai punktu, bet pāršķir šīs iestādes dzīvē jaunu lappusi. „Reverta” turpmāk būs Baltijas reģiona vienīgais un viens no Austrumeiropas un Centrāleiropas vadošajiem problemātisko aktīvu pārvaldītājiem, toreiz tika uzsvērts. Tagad izrādās, ka šī problemātisko aktīvu pārvaldības efektivitāte, vismaz Latvijas valsts interesēs, ir visnotaļ problemātiska.
Omskas Astotās arbitrāžas apelācijas tiesas nolēmums ir kārtējais „Reverta” sāpīgais zaudējumu cīniņā par vairāk nekā 100 miljoniem ASV dolāru kredīta atgūšanu.
„Reverta” tiesā bija vērsusies ar apelācijas sūdzību par Jamalas - Ņencu autonomā apgabala arbitrāžas tiesas šā gada marta nolēmumu, ar kuru uzņēmums „Severorgsintez” sakarā ar tā likvidācijas komisijas priekšsēdētāja paziņojumu par to, ka tā kreditoru saistības ievērojami pārsniedz īpašumu vērtību, bija atzīts par bankrotējušu.
No tiesas nolēmuma izriet, ka kopumā „Severorgsintez” parādi pārsniedz 3,52 miljardus rubļu (61,7 miljonus latu) un ka reizē ar bijušo „Parex banku” kreditoru sarakstā ir vēl deviņi Krievijas uzņēmumi. Savukārt uzņēmuma aktīvi uz papīra novērtēti 53 miljonu latu apmērā, un jau tagad skaidrs, ka visu kredītu „Revertai” atgūt neizdosies.
„Reverta” augstākajā instancē pieprasīja tiesas nolēmumu par bankrota atzīšanu atcelt, cita starpā tiesai pat apgalvojot, ka nemaz neesot bijusi informēta par parādnieka likvidāciju.
Latvijas baņķieru dīvainības Krievijas tiesās
Taču arī Astotā arbitrāžas apelācijas tiesa, izskatot lietas materiālus, konstatējusi, ka „Revertas” argumenti nav pamatoti un līdz ar to pirmās instances tiesas nolēmums atstājams spēkā. Saskaņā ar tiesas nolēmumā izklāstīto argumentāciju neviens nav mēģinājis apstrīdēt „Revertas” tiesības pieprasīt kredīta atmaksu un „Revertas” izcili labi apmaksātie advokāti arī nav spējuši minēt nekādus argumentus, kādā veidā pirmās instances tiesas nolēmums aizskartu tās kā kreditores intereses.
Tiesa arī skaidri norādījusi uz to, ka „Revertas” pārstāvji tiesai ir teikuši nepatiesību par to, ka „Reverta” neesot bijusi informēta par sava parādnieka likvidāciju, - „Revertai” par to paziņots oficiāli reģistrētā vēstulē, kas nosūtīta jau pagājušā gada februārī. „Revertas” vadība Rīgā šo vēstuli vienkārši „nogulējusi”
.
Krievijas laikraksts „Moskovskij Komsomoļec” aprakstījis citus šīs tiesvedības aspektus – to, kā, apzinājušies neiespējamību atgūt kredītu no paša „Severorgsintez”, „Latvijas baņķieri faktiski sākuši paši „nozīmēt” cilvēkus par galvotājiem un pieprasīt no viņiem naudu”.
Tā, piemēram, par galvotāju „nozīmēts” uzņēmuma „Severneft” ģenerāldirektors Žans Hudoinatovs (Krievijas naftas kompānijas „Rosneft” eksprezidenta brālis), kurš nekādus galvojuma līgumus nav parakstījis, un Krievijas Tieslietu ministrijas ekspertīze atzinusi, ka lietā atrodamais Hudoinatova paraksts ir viltots un tātad Latvijas uzņēmuma pretenzijas – nepamatotas.
