Latvijas baņķieru rīcību Krievijā salīdzina ar kašķīga vecīša uzmācību
Krievijas prese „Revertas” centienus atgūt „Parex bankas” ieguldītos līdzekļus Krievijā salīdzina ar situāciju, kas attēlota slavenajā satīriskajā romānā „Zelta teļš”.
Bizness un ekonomika

Latvijas baņķieru rīcību Krievijā salīdzina ar kašķīga vecīša uzmācību

Jauns.lv

„Parex bankas” sliktās daļas pārvaldītājas - „Revertas” izmisīgā rīcība kredītu atgūšanā atgādina slavenā krievu satīriskā romāna „Zelta teļa” varoņa – kašķīgā vecīša Paņkovska rīcību, kurš skraidīja pakaļ saviem upuriem, atkārtojot: „Dod miljonu, dod miljonu!”

11. decembrī Maskavas Čeremuškinas rajona tiesā sākās interesants process pret uzņēmumu „Energo – Holding”, kurš 2006. gadā no „Parex bankas” saņēma 100 miljonu ASV dolāru (53 miljoni latu) lielu kredītu, kuru nodeva „Severorgsintez” gāzes pārstrādes rūpnīcas celtniecībai Sibīrijā, raksta Maskavas laikraksts „Moskovskij Komsomoļec”. Par šī kredīta galvotāju „Reverta” uzskata Mihailu Avsjaņņikovu, kurš to ņēmis „Energo – Holding” vārdā.

Uzņēmīgie Latvijas baņķieri no bijušās „Parex bankas”, kas tagad pārdēvēta par akciju sabiedrību „Reverta”, sākuši izmantot slavenās Iļjas Ilfa un Jevģēnija Petrova grāmatas „Zelta teļš” varoņa – kašķīgā večuka Paņikovska metodiku, kurš, kā zināms, sekoja upurim, pastāvīgi atkārtojot: „Dod miljonu, dod miljonu!” Šādi par „Revertas” neveiksmīgajām aktivitātēm Krievijā, faktiski neveiksmīgi mēģinot turpināt „Parex bankas” bijušo saimnieku shēmas, raksta „Moskovskij Komsomoļec”.

Kamēr pati „Reverta” Latvijā stāsta par to, kā dažādi negodīgi Krievijas uzņēmēji un privātpersonas vēloties Latvijas nodokļu maksātājiem atņemt miljonus latu, ko citādi varētu atgūt „Reverta”, informācija pašā Krievijā liecina ko citu – „Revertai” bieži vien vienkārši nav reālu argumentu, ar kuru palīdzību atdabūt savulaik „Parex bankas” izsniegtos kredītus, iespaidīgi līdzekļi advokātiem tiek tērēti nelietderīgi, un to izvēlētās metodes Krievijas tiesās cieš vienu zaudējumu pēc otra, Krievijas laikraksta rakstīto citē portāls pietiek.com.

Krievijas laikraksts apraksta vienu no šādām prāvām saistībā ar 100 miljonu dolāru kredītu, ko „Parex banka” izsniegusi kādam uzņēmumam „Severorgsintez”, taču nauda tā arī nav atdota, un nu „Reverta” mēģinājusi pieprasīt kredītu no tā galvotājiem.

„Tā ir parasta prakse, nekā pārsteidzoša tajā nav. Pārsteidzošs ir kas cits: Latvijas baņķieri faktiski sākuši paši „nozīmēt” cilvēkus par galvotājiem un pieprasīt no viņiem naudu!” raksta „Moskovkij Komsomoļec”.

 „Nesanāca vienreiz – sanāks otrreiz,” acīmredzot nodomājuši „mūsu Baltijas kaimiņi” un uzņēmuma „Energo – Holding” regresa prasībā nolēmuši par kredīta galvotāju uzskatīt Mihailu Avsjaņņikovu, raksta laikraksts. Taču tas nav bijis ar mieru un vērsies tiesā ar pretprasību.

„Un šeit sākas negaidītais. „Parex bankas” (tagad – „Revertas”) pārstāvji ar jebkuriem paņēmieniem cenšas iekļūt procesā starp Avsjaņņikovu un slēgto AS „Energo – Holding”. Baņķieru juristi neierobežo sevi metodēs. Piemēram, pēdējā mirklī iemet tiesā milzīgu dokumentu paketi, kaut gan paši tos no citām personām saņem laikus. Vai arī – paziņo par atklāti nepamatotiem lūgumiem,” raksta Krievijas laikraksts.

Saskaņā ar Krievijas laikraksta ironisko versiju „augstāk pieminētais „Zelta teļa” varonis savas karjeras labākajos gados meistarīgi tēloja aklo. Šķiet, arī banka „Reverta” tajos gados, kad tā saucās par „Parex banku”, nodarbojās ar apmēram to pašu. Jo ne ar ko citu kā ar redzes slimību nevar izskaidrot to, ka daudzmiljonu kredīti tiek izsniegti ar tādu personu galvojumiem, kas nebūt nav miljonāri.

„Tiesa, Paņikovskis patiesībā akls nebija. Pieļaujam, ka arī „Parex bankas” līdzstrādniekiem, kas noslēdza šādus līgumus, ar redzi patiesībā viss bija kārtībā. Vismaz savu personisko labumu viņi, pēc visa spriežot, redzēja ļoti labi.

Gribētos atgādināt, ka tuvāk savas karjeras beigām Paņikovskis nolaidās līdz zosu zādzībām un čuguna svaru bumbu zāģēšanai zelta meklējumos. Cerēsim, ka Latvijas baņķieriem no bijušās „Parex bankas”, tagadējās „Revertas” tas ies secen,” savu publikāciju noslēdz „Moskovskij Komsomoļec”.

Krievijas laikraksts publikācijā gan nepiemin to, ka, spriežot pēc notikumu gaitas, pat gadījumā, ja aprakstītās metodes izrādītos efektīvas, „Reverta” var cerēt uz tikai nelielu daļu no izsniegtā 100 miljonu kredīta.

Nākotne neizskatās rožaina

Lai gan „Reverta” (bijusī „Parex banka”) ir pilnībā sasniegusi 2012. gadam izvirzīto mērķi un Valsts kasei atmaksājusi 89,7 miljonus eiro (ap 63,04 miljoniem latu). Grūtākais vēl priekšā - valsts atbalsts „Revertai” saglabājas aptuveni 600 miljonu latu apjomā.

„Revertas” valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams saka: „Nākotnes prognozēs esam piesardzīgi. Ārējo faktoru loks, kas lielā mērā iespaido mūsu darbībās rezultātus, ir gana plašs. Kā būtiskākos var minēt ekonomisko situāciju kopumā, no kuras atkarīga ne tikai nekustamo īpašumu tirgus aktivitāte, cenu līmenis un iedzīvotāju pirkstspēja, bet arī mūsu kredītņemēju komerciālā darbība un attiecīgi viņu spēja pildīt savas kredītsaistības, izmaiņas Latvijas likumdošanā, atsevišķu likumu nepilnību novēršanas procesu un tiesu sistēmas gausums, kā arī Latvijas nodokļu maksātāju attieksme pret negodprātīgu kredītu nemaksātāju krāpnieciskajām darbībām.”

Kasjauns.lv/Foto: AFP/LETA