Lielais pīrāgs sadalīts - valdība atbalsta 2017.gada budžetu

Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.

Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā tika rasti papildu 60 miljoni eiro, kurus novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšana turpmāk būs regulāra prakse, uzsver Finanšu ministrija (FM).

Nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to 2017.gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai.

Veselības aprūpes reformu īstenošana nodrošinās pieejamības palielinājumu onkoloģijā, unikālo pacientu skaita pieaugumu kompensējamiem un centralizētajiem medikamentiem, pieejamības pieaugumu izmeklējumiem, rehabilitācijai un fizikālās medicīnas pakalpojumiem. FM uzsver, ka nākamā gada finansējums veselības nozarei par vairāk nekā 30 miljoniem pārsniegs 2008.gada jeb pirmskrīzes līmeni.

Valsts aizsardzības finansējums, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot 1,7% no IKP. Vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts arī finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019.gadā 2% apmērā no IKP.

Savukārt izglītības nozares nākamā gada finansējums būs par 11 miljoniem eiro lielāks nekā 2016.gada budžetā paredzētais. FM pārstāvji piebilda, ka ir nodrošināts nepieciešamais finansējums pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai 47,2 miljonu eiro apmērā, tostarp 15,7 miljoni eiro Izglītības un zinātnes ministrijai ir jānodrošina no izdevumu pārskatīšanas rezultātā rastajiem līdzekļiem.

Finansējums sociālajai aizsardzībai, tostarp pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad būs par 197 miljoniem eiro lielāks nekā šogad, bet finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai - par 80 miljoniem eiro lielāks.

Demogrāfijas pasākumiem nākamā gada budžetā paredzēti papildu 19 miljoni eiro, tostarp ģimenes pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu nākamgad būs 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Papildu atbalsts tiks sniegts arī bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem, kā arī paredzēti atvieglojumi braukšanas maksai starppilsētu sabiedriskajā transportā daudzbērnu ģimenēm - šim mērķim novirzīts 1,7 miljoni eiro no 2017.gada 1.jūlija.

No nākamā gada paredzēts palielināt arī minimālo algu līdz 380 eiro pašreizējo 370 eiro vietā.

Savukārt attiecībā uz budžeta ieņēmumiem paredzēts, ka nākamgad tos veidos nodokļu ieņēmumi 6,344 miljardu eiro apmērā, nenodokļu ieņēmumi 513,9 miljonu eiro apmērā, ārvalstu finanšu palīdzība 1,114 miljardu eiro apmērā un pārējie ieņēmumi 94,2 miljonu eiro apmērā.

Paredzēts, ka daļu no šiem ieņēmumiem izdosies gūt, īstenojot ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus. Prognozēts, ka papildus tiem pasākumiem, kas bija plānoti aizvadītā un šī gada budžetā, 2017.gadā tie budžetam dos papildu 16 miljonus eiro. Kā būtiskākie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai jāmin būvniecības nozarē paredzētā ģenerāluzņēmēja atbildība, lai par visiem tā būvobjektā nodarbinātajiem tiek samaksāta vismaz minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI) par nostrādāto laiku. Tiks ierobežoti arī skaidras naudas darījumi starp privātpersonām, kā arī veicināta informācijas pieejamība Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem.

FM skaidro, ka būtisks ēnu ekonomikas mazināšanas pasākums ir arī taksometru nozares sakārtošana, kur paredzēts noteikt VSAOI mēnesī par katru uzņēmuma taksometru 130 eiro apmērā, kas palīdzēs nodrošināt taksometru vadītāju sociālo aizsardzību.

Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017.gadā būs 1,1%, 2018.gadā - 1%, bet 2019.gadā - 0,7% no IKP. Sākot ar 2017.gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.

Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017.gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019.gadā Latvijas izaugsme būšot 3,4% gadā. Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017.gadā ir 0,2%.

"Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets. Tā prioritātes ir reformas veselības un izglītības jomās, kā arī sabiedrības drošība un demogrāfijas jautājumi. Būtiski, ka lielu daļu no šīm jomām nepieciešamajiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai," norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Likumprojektus par nākamā gada budžetu, tostarp 57 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru plānots iesniegt Saeimā rīt, 14.oktobrī.