Kā pareizi jābrauc kalnā augšā un no kalna lejā?

Lielai daļai autovadītāju ir diezgan bezcerīgi ko mācīt. Paši esam gudri, paši visu mākam un zinām. Tiesa gan, zināšanas un mācēšana pazūd kā nebijusi, ja ceļš negaidīti sarūpē kādu pārsteigumu – straujāku pagriezienu vai apledojušu uzkalniņu. Pat Rīgas tiltos pār Daugavu slidenā laikā uzbraukt spēj ne visi. Iespējams, kādam noderēs īss, bet konkrēts Renault drošas braukšanas skolas pasniedzēju sarakstītais špikeris.

Ja vēlaties braukt augšup kalnā, zinot, ka ceļa virsma var būt slidena, atcerieties:

- ievērot drošu distanci ar sev priekšā braucošo transportlīdzekli un, ja iespējams, sagaidīt, kad priekšā braucošās automašīnas jau uzbraukušas kalnā;

- izvairīties no automašīnas apturēšanas, braucot augšup kalnā;

- saglabājiet vienmērīgu braukšanas ātrumu, pielāgojot to apstākļiem;

-pārslēdziet uz atbilstošu braukšanas ātrumu pirms manevra sākšanas, lai izvairītos no nepieciešamības pārslēgt ātrumu, braucot augšup pa kalnu.

Ziemas laikā, braucot augšup kalnā satiksmes sastrēgumu laikā, jāatceras, ka jāievēro lielāka distance ar citiem transportlīdzekļiem kā parasti. Priekšā esošā automašīna var slīdēt atpakaļ, uzsākot braukšanu uz slidenas ceļa virsmas. Papildus distance nepieciešama, lai nodrošinātu riepu saķeri ar ceļa virsmu un izvairītos no sadursmes.

Lejup no kalna

Braucot lejup no kalna ziemas laikā, atcerieties:

- samaziniet braukšanas ātrumu, sasniedzot kalna virsotni;

 - izmantojiet zemāku pārnesumu;

- izvairieties no bremžu pielietošanas;

- ieturiet maksimālo iespējamo distanci ar priekšā braucošo transportlīdzekli.

Braucot pa stāvu kalnu, kad automašīnām, kas brauc pretējā virzienā, nereti ir grūti pabraukt garām, automašīnas vadītājam, kas brauc lejup, ieteicams apstāties un dot ceļu augšup braucošajam. Pretējā gadījumā sākt braukšanu automašīnai, kas brauc augšup kalnā, varētu būt neiespējami.