Trešais bagātākais cilvēks Latvijā prasa valsts atbalstu

Zaharjina kunga īpašumu vērtība lēsta par 79 miljoniem latu, viņu apsteidz tikai „ABLV Bank” īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina „Baltic Screen” pētījums, kas tapis, balstoties uz „Lursoft”, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem un korporatīvo finanšu kompānijas „Laika stars” veikto uzņēmumu vērtējumu.

Tikmēr „Liepājas metalurgs” paziņojis, ka tam teju draud bankrots, ja uzņēmums turpinās veikt elektrības obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) maksājumus „Latvenergo”. Vienkāršāk skaidrojot, elektrības patērētāji ir spiesti piemaksāt par zaļo enerģiju, realitātē ieguvēji ir vēja rotoru un bēdīgi slaveno mazo hesu īpašnieki, ar likuma atbalstu „sēžot” uz garantētas peļņas avota.

Starp citu, arī pašam „Liepājas metalurgam” daļēji pieder AS „Sātiņi Energo LM” – biomasas stacija, kas arī ražo elektroenerģiju un pēdējos divos gados obligātajā iepirkumā saņēmusi 608 614 latus.

„Liepājas metalurga” valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informējis Saeimas deputātus par lēmumu uz laiku pārtraukt maksāt OIK. Laikā no 2008. līdz 2012. gadam kopumā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet šogad būs jāmaksā jau vairāk nekā deviņi miljoni latu. „Jums ir jāpiekrīt, ka šis kāpums ir nenormāls,” teic uzņēmuma vadītājs.

Skaidrs, ka „Liepājas metalurga” budžetā šie maksājumi veido būtisku daļu, tomēr neviens cits uzņēmums vēl nav cēlis tādu satraukumu, aizejot līdz pat valdībai. „Liepājas metalurga” padomes priekšsēdētājs Zaharjins un citi uzņēmuma pārstāvji tikušies ar premjeru Valdi Dombrovski, lūdzot atbrīvot uzņēmumu no „zaļās enerģijas” piemaksas un ļaut pārkreditēt valsts galvoto aizņēmumu. Premjers sola jautājumu izskatīt un paudis rūpes par ražošanas attīstību Latvijā.

Tomēr ir skaidrs, ka, nerisinot jautājumu par pašu OIK apmēru un lietderību, jebkāds atbalsts var beigties gluži kā ar „Parex banku” vai nepiepildāmo „airBaltic”. Vai premjeram un Zahirjanam izdevies saprasties pilnībā, nav skaidrs, jo nez kā Latvijas pilsonību naturālizācijas ceļā ieguvušais uzņēmējs runāja krieviski, kamēr Dombrovskis – spītīgi latviski. Un ar valsts valodas saprašanu Latvijas jaunpilsonim sevišķi spoži neesot. Janvāra sākumā viņš jau administratīvi sodīts par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamā apjomā, piespriestais sods ir no 25 līdz 200 latu, precīzu apmēru Valsts valodas centrs neatklāj.

Savu visai aso viedokli par metalurgu nedienām biznesa portālam „Nozare.lv” paudis „Liepājas metalurga” akcionārs Kirovs Lipmans paudis: „Tās ir muļķības – šādi uzņēmuma vadības paziņojumi. Nevajadzēja zagt naudu, bet ieguldīt to uzņēmumā.” Kurš tieši ir zadzis, Lipmans gan nezinot. Viņaprāt, privāta uzņēmuma vēršanās pie Saeimas un valdības ar paziņojumiem par OIK maksājumu pārtraukšanu ir bezkaunība.

Patlaban rit tiesvedība, kurā Lipmans vēlas atgūt 11,49% „Liepājas metalurga” akciju no Zaharjina. Akcijas, pēc Lipmana vārdiem, savulaik uzticētas Zaharjinam uzņēmuma modernizācijas veikšanai, un pēdējais solījis tās atdot akcijas pēc rekonstrukcijas pabeigšanas, ko nav izdarījis.

Tādējādi pārkāpts Aizsargjoslu likums, jo, rekonstruējot 300 metru piejūras joslā esošās ēkas, tās nedrīkst pārsniegt iepriekšējo būvapjomu. Savukārt Zaharjins, pārveidojot 90. gadu vidū iegādāto māju, uzcēlis četrreiz lielāku namu nekā iepriekšējais.

Ar to vēl nav bijis gana, 2005. gadā, kad celtniecība ritēja pilnā sparā,  pie īpašuma norakta kāpa un izbūvēts bruģēts celiņš uz jūru. Lai arī Liepājas reģionālā vides pārvalde šo veikumu atzina par nelikumīgu un draudēja sods līdz 1000 latu, Zaharjinam to nepiemēroja. „Protams, ja to būtu vienkāršs latviešu mirstīgais veicis, klāt būtu inspektori un pašvaldība uzliktu sodus,” toreiz raidījumā izteicās Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes loceklis Guntis Grūba.

Kasjauns.lv/ Foto: Evija Trifanova, Dāvis Gūtmanis/LETA