Atgūt „Rīgas namu” valūtas maiņas kantorī „paspēlētos” 1,2 miljonus būs grūti

Pagājušā gada rudenī noskaidrojās, ka pašvaldības uzņēmums „Rīgas nami” ar tās vadītāja Kavaca svētību valūtas maiņas kantoru firmā „Zeus” ieguldījis faktiski pilsētnieku naudas līdzekļus, no kuriem nav atguvis vairāk nekā 1,2 miljonus latus. Lai Rīgas dome atgūtu riskantajos finanšu darījumos ieguldīto naudu ir uzsākti gan kriminālprocesi, gan tiesvedības, gan firmas „Zeus” maksātnespējas process. Vai ir cerības naudu atgūt?

Pagājušā gada septembrī Rīgu satricināja finanšu skandāls – pašvaldības uzņēmums „Rīgas nami” savus brīvos līdzekļus ieguldīja valūtas maiņas uzņēmumā „Zeus”. No tiem nav atgūti vairāk nekā 1,2 miljoni latu. „Rīgas namu” valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs taisnojās, ka, ieguldot naudu augsta riska finanšu darījumos, vēlējies uzņēmumam nopelnīt naudu. Tomēr Kavacu apsūdzēja dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un pašvaldības līdzekļu izsaimniekošanā. Vēlāk gan Kavacu par drošības naudu, 15 000 latiem, no apcietinājuma atbrīvoja. Vienlaikus par piesavināšanos lielā apjomā tika apsūdzēts arī „Zeus” vadītājs Ivars Ciska.

„Zeus” ir pasludināts maksātnespējas process, tā līdzekļi pazuduši nezināmā virzienā. Vai vispār galvaspilsētas pašvaldībai ir iespēja atgūt „Rīgas namu” naudu? To Kasjauns.lv jautāja „Zeus” administratoram Andrim Daugaviņam. Gan dīvainās likumdošanas, gan „Zeus” vadības negodprātīgās rīcības dēļ situācija rožaina neizskatās un rīdzinieku naudu, izskatās, būs visnotaļ grūti sameklēt un atgūt.

Daugaviņš Kasjauns.lv pastāstīja: „Man tiek jautāts, vai un kad „Rīgas nami” saņems atpakaļ savu vairāk nekā vienu miljonu latu? Es šo jautājumu gribu salīdzināt ar vēzi slima pacienta jautājumu ārstam: „Vai es izārstēšos no vēža, un kad tas notiks?” Domāju, ka neviens ārsts to nevar pateikt, un es arī nevaru pateikt, kad pašvaldība un citi kreditori atgūs savus līdzekļus. Šobrīd ir zināms tikai par vairāk nekā 500 000 latiem, kuri pirms maksātnespējas pasludināšanas ir arestēti krimināllietu un tiesvedību ietvaros, taču kad un vai vispār tie tiks nodoti administratoram, nav zināms.

Jebkurš maksātnespējas administrators, kurš stājas pie savu pienākumu pildīšanas, tiek uztverts kā persona, kura atrisinās pilnīgi visas maksātnespējīgā uzņēmuma, tā darbinieku un kreditoru problēmas. Daļa no sabiedrības arī uzskata, ka administrators ir kā tiesas izpildītājs, kuru interesē tikai peļņas iegūšana, nevis uzņēmuma turpmāka saglabāšana vai mantas atgūšana un parādu atdošana kreditoriem, ja uzņēmums tiek likvidēts. Atšķirībā no tiesas izpildītāja, kurš izpildot tiesas lēmumu, tikai pārdod mantu, saņemot par to atlīdzību, administrators faktiski pārņem uzņēmuma vadīšanu, grāmatvedību, veic pārbaudi par veiktajiem darījumiem, iepriekšējo amatpersonu darbībām, uzsāk tiesas procesus naudas atgūšanai un tamlīdzīgi. Administratora atlīdzība ir tieši atkarīga no atgūtās mantas. Ja procesa laikā nekas netiek atgūts, tad administratoram arī nav citas atlīdzības, izņemot likumā noteikto minimālo divu mēnešalgu apjomā, kaut gan katrs maksātnespējas process ilgst vismaz sešus mēnešus.

Normāls uzņēmējs zina sava uzņēmuma stāvokli, parādus, iespējamās nākotnes problēmas krietnu brīdi pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas un, ja vēlas saglabāt savu biznesu, darīs visu šī mērķa sasniegšanai. Savukārt negodprātīga uzņēmuma vadība dara visu, lai aktīvus nobēdzinātu, tiklīdz saprot, ka lieta var beigties ar maksātnespējas pasludināšanu.

Administrators nonāk pie tukšas siles

Atbilstoši iepriekšējam Maksātnespējas likumam, kas bija spēkā līdz 2010. gada beigām, maksātnespējas administrators procesā iesaistījās jau tad, kad uzņēmuma maksātnespējas lieta tika ierosināta tiesā. Ja uzņēmums tajā brīdī vēl darbojas un vēlas darboties arī turpmāk, administrators no uzņēmuma vadības var iegūt informāciju par tā darbību, darbības vietām, darbiniekiem, kreditoriem, debitoriem, bankas kontiem un naudas līdzekļu esamību. Un tamlīdzīgi jau līdz iespējamajam tiesas lēmumam par maksātnespējas pasludināšanu. Balstoties uz šo administratora rīcībā esošo informāciju tiesa arī lēma ir vai nav uzņēmums maksātnespējīgs. Tomēr pašreizējā likuma redakcijā šī norma ir izņemta ārā, balstoties uz to, lai lietas virzītos ātrāk. Tas nozīmē, ka es neesmu tiesīgs iegūt informāciju par uzņēmumu laikā, kad tiesā izskata maksātnespējas lietu. To es varu sākt darīt tikai tad, kad tiesa jau pasludinājusi maksātnespēju. Šai laikā negodprātīgs biznesmenis uzņēmuma līdzekļus jau ir nobēdzinājis, izsaimniekojis un tamlīdzīgi. Rezultātā administrators nonāk pie tukšas siles. Kā tas diemžēl ir noticis „Zeus” gadījumā, jo par to, ka „Zeus” draud lielas nepatikšanas, kļuva skaidrs vismaz jau septembrī, kad tika arestēts Kavacs, ja ne agrāk. Šai laikā „Zeus” vadība darīja visu, lai nobēdzinātu visus savus līdzekļus.

„Zeus” maksātnespējas lietu ierosināja 2012. gada decembra sākumā, spriedums tika pasludināts 21. decembrī, bet es pie darba varēju ķerties tikai 27. decembrī, kad Uzņēmumu reģistra Maksātnespējas reģistrā tika veikts ieraksts par to, ka administrators sāk veikt „Zeus” pārvaldīšanu. Pirmām kārtām „Zeus” vadībai lūdzu sniegt informāciju par „Zeus” darbības vietām, nodarbinātajiem darbiniekiem, bankas kontiem, naudas esamību, lai varētu izlemt apturēt vai turpināt „Zeus” darbību. Protams, visi pieprasījumi gan vadībai, gan valsts iestādēm tika sūtīta rakstiski. Vienīgi „Zeus” vadībai es rīkojumu vedu 28. decembrī uz juridisko adresi, taču nācās konstatēt, ka šajā adresē ir privātmāja, kurā administrators tā arī netika iekšā, lai būtu kam šo rīkojumu nodot.

Gada sākumā tomēr atrodot iespēju sazināties un tiekoties ar „Zeus” iepriekšējo vadītāju, es liku nodot visus dokumentus un informāciju, kā arī brīdināju par to, ka iepriekšējā vadība kopš 2012. gada 21.decembra nav tiesīga rīkoties ar „Zeus” mantu, tai skaitā naudu. Tikai šī gada 14. janvārī es saņēmu skopu informāciju no vadības, kuras galvenā ziņa bija tā, ka uzņēmums ir pārtraucis savu darbību 2012. gada decembra sākumā, tam nav mantas un naudas.

Latvijas bankā administrators noskaidroja, ka „Zeus” bija vairāk kā 10 valūtas maiņas vietas Rīgā, galvenokārt lielajos tirdzniecības centros. Es apbraukāju šos maiņas punktus, no kuriem lielākā daļa bija ciet, ar norādi, ka tie tiks atvērti februāra sākumā, taču daži vēl strādāja, ar visām „Zeus” licencēm. Stādoties priekšā darbiniecēm kā administrators un lūdzot atvērt durvis, lai veiktu naudas līdzekļu inventarizāciju, tika saņemta noraidoša atbilde, jo to ir aizliegusi iepriekšējā vadība. Arī izsauktā policija varēja vien nokonstatēt faktu, ka administratoram tiek liegta iespēja veikt savu pienākumu, jo faktiski jau nekas krimināls nenotiek. Dodoties uz nākamo maiņas punktu nācās secināt, ka punkts ir ciet, kaut gan darbiniece atrodas telpās. Acīmredzot atskanēja zvans, ka punkti jāslēdz ciet, jo pa tiem klīst dusmīgs administrators. Atlika vien pārliecināties, ka iepriekšējā vadība ir melojusi par darbības pārtraukšanu. Kas ir saņēmis naudu un cik lielā apmērā kopš decembra sākuma, atlika vien minēt un cerēt, ka tas būs redzams vadības iesniegtajos dokumentos.

Palēnām administrators tomēr sāk saņemt informāciju gan no valsts iestādēm, gan no iepriekšējās vadības.

Noskaidrojās, ka lielākā daļa nomāto telpu līgumu, uz kuriem Latvijas banka ir izsniegusi licences, ir izbeigti 2012. gada decembrī, pat maksātnespējas pasludināšanas dienā 21. decembrī. Jāatzīmē ka „Zeus” kā uzņēmuma vērtība ir tieši šie nomas līgumi, uz kuriem Latvijas banka ir izsniegusi licences. Ar Latvijas bankas lēmumu janvārī licences ir anulētas. Domāju, ka valūtas maiņas punkti, to aprīkojums ir nodotas citiem uzņēmumiem, iespējams, saistītiem ar „Zeus” iepriekšējo vadību. Līdz ar to vismaz pagaidām ir zaudēta iespēja atgūt līdekļus, pārdodot biznesu.

„Nauda ir tā staigājusi, ka grūti tai izsekot”

„Zeus” vadība ir sākusi iesniegt dokumentus, diemžēl no šiem dokumentiem saprast var diezgan maz! Administratora pieaicinātie grāmatveži un revidenti mēģina izburties un saprast naudas kustību. Izrādās, ka „Zeus” ir kreditori par vēl nozīmīgākām summām un ne tikai no Latvijas. Nebūšu izbrīnīts, ja viņi it kā būs radušies krietnu laiku iepriekš, bet īstenībā tikai tagad. Īsti viņi vai nē, mēģinās noskaidrot administrators un, ja vajadzēs, arī tiesa. Savas prakses laikā esmu redzējis dažādus „savādus” dokumentus, bet šajā gadījumā ar kaut ko tamlīdzīgu saskaros pirmo reizi. Pat īsti nezinu, lasot tos, smieties vai raudāt. Uzņēmuma kasē nauda ir tā staigājusi, ka grūti tai izsekot. It kā kopsavilkumā naudas nav, bet pārbaudot rūpīgāk redzams, ka 2012. gada 31. decembrī kasē bija jābūt diezgan lielām summām, katrā ziņā daudzkārt vairāk par iepriekšējās vadības kontā iemaksātajiem 1300 latiem.

Saprotu, ka uz manu darbu cer un skatās visa Latvija, kā bija teikts vienā komentārā. Domāju, ka tuvākā mēneša laikā administratora pieaicinātie revidenti būs pabeiguši iesniegto dokumentu pārbaudi un dos atzinumu man par to, cik tad vajadzēja būt naudai un kur tā varētu būt palikusi. Katrā ziņā pat to zinot, nav iespējams prognozēt, vai to būs iespējams atgūt un kad.”