Pēc iestāšanās eirozonā daļu mūsu zelta nāksies atdot Centrālajai bankai
Pēc Latvijas pievienošanās eirozonai, mums daļa sava zelta būs jāatdod Eiropas Centrālajai bankai, lai mūsu valsts iegūtu tiesības lietot eiro. Finansisti Latvijas zeltu uzskata par „psiholoģisku rezervi”, kuras atņemšana daļā sabiedrības radīs satraukumu.
Līdz ar iestāšanos eirozonā Latvijai 4,4% no Latvijas Bankas kopējām ārējām rezervēm nāksies atdot Eiropas Centrālajai bankai Frankfurtē – gan ārvalstu valūtu, gan cēlmetāla lietņus, kas šobrīd tiek uzglabāti Lielbritānijā, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Kā skaidrojuši finansisti, zelts uzskatāms par svarīgu psiholoģisku rezervi, tāpēc ziņa, ka eirozona ne vien simboliski atņems latu, bet arī praktiski pieķersies Latvijas zeltam, esot raisījusi zināmu nemieru.
Zelta investīciju kompānijas „Goldinvest asset management” vadītājs Pēteris Avotiņš atteikšanos no savām cēlmetāla rezervēm vērtēt kritiski: „Manā skatījumā īsta nauda ir zelts. Ja mēs atdodam īstu naudu, pretī saņemot Eiropas Centrālās bankas solījumus ne ar ko nesegtu eiro banknošu veidā, protams, tas vērtējams negatīvi!”
Eiropā šobrīd valda krīze, nauda arvien tiekot drukāta klāt, seguma tai neesot ne teorijā, ne praksē. Un šādā situācijā lielākās bažas esot nevis par Latvijas atdotajiem 4,4% ārējo rezervju, bet lemšanas tiesībām. Zelta tirgotājs Avotiņš „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” neslēpj savas bažas: „Faktiski mēs atdosim sevi citu valstu institūciju rokās.” Un savus zelta krājumus mēs samazināsim tieši laikā, kad citas Eiropas valstis – Vācija, Dānija, Šveice – cenšas darīt pretējo.
Latvijas Banka informējusi, ka šobrīd Latvijas zelta rezerve ir 7,7 tonnas. Tas veido vien nelielu daļu no kopējām ārējām rezervēm, bet kā finanšu aktīvs tiek glabāts ieguldījumu dažādošanas un risku mazināšanas nolūkos. Kopējie valsts rezerves aktīvi (naudā un zeltā) 2012. gada beigās bija 3,99 miljardi latu vai 5,68 miljardi eiro. Pievienojoties eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai nododami 3,7% valūtas un 0,7% zelta – kopumā 252 miljonu eiro vērtībā.
Jāatgādina, ka Latvijas zelta rezerves veidojās 1918. gadā. Lai palīdzētu jaundibinātajai Latvijas valstij nostāties uz kājām, iedzīvotāji ziedoja savas dārglietas – dažādas rotas, ķēdītes, gredzenus un pat zelta zobus. Līdz ar daļas šī zelta nodošanu Eiropas Centrālajai bankai šis mūsu vecvecāku ieguldījums kalpos nevis pašu nacionālās valūtas segšanai, bet nodrošinās Latvijas tiesības uz eiro.
Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis gan uzsver, ka pēc eiro ieviešanas lielākā daļa Latvijai piederošās ārvalstu valūtas un zelta rezerves paliks Latvijas Bankas pārvaldībā.
