LNB pārstāvis: e-grāmatu pieejamību bibliotēkās virzīs izdevēju ieinteresētība

"Tādā veidā, kā mēs esam iecerējuši sadarbību starp izdevniecībām un bibliotēkām par digitālo resursu izmantošanu, tas varētu arī nenotikt. Visticamāk, ka procesu iekustinās kāds drosminieks, kurš būs gatavs pārbaudīt, kā LNB piedāvātais modelis funkcionē dzīvē. Tad savukārt būs empīriski dati par to, kā digitālo grāmatu pieejamība bibliotēkās ietekmē šo darbu tirdzniecību," stāstīja Zariņš.

LNB pārstāvis bilda, ka paies laiks, kamēr bibliotēka radīs iespēju tehniski nodrošināt informācijas pieejamību. "Ir viena tehniskā platforma, kurā to varētu darīt, un, visticamāk, ka paši izdevēji piedāvās grāmatas elektroniskai lasīšanai," pauda Zariņš. Viņš pastāstīja, ka patlaban LNB ir uzrakstījusi nākamo projektu, kurā paredzēts izveidot sistēmu, kas tiek administrēta no valsts puses un kas kalpo kā tirgus laukums - izdevēji tajā ievieto grāmatas, bet lasītāji tās lasa. "Taču tas nebūs ātri. Projekts vēl jāiesniedz, tad paies laiks, kamēr to apstiprinās, kamēr tiks izstrādāta minētā sistēma, un šādā veidā lasītāji pie digitālajām grāmatām varētu tikt varbūt vien 2018.gadā," sacīja LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs.

Viņš izteicās, ka projekta gaitā būtiskākais ir bijis izstrādāt principus, kādus digitalizēto grāmatu izmantošanai bibliotēka piedāvā no savas puses. "Mūsu mērķis nav parakstīt dokumentu. Svarīgākais ir panākt, lai lieta iekustas un notiek arī ar bibliotēkām, ne tikai izdevniecībām izdevīgiem noteikumiem," norādīja Zariņš.

Kā projekta prezentācijā stāstīja Zariņš, iecere paredz, ka bibliotēkas no izdevniecībām nopērk licenci grāmatu izmantošanai. Tā var būt gan beztermiņa licence, gan termiņa licence, kas ir tāda kā nomas licence, abonements uz laiku. Viena licence ir vienam izdevumam, un tās cena ir augstāka nekā grāmatas mazumtirdzniecības cena. Licence ļauj šo izdevumu patapināt uz jebkuru ierīci, kas var atvērt konkrētā faila formātu. Zariņš norādīja, ka ir svarīgi, lai grāmatas būtu lasāmas ne tikai bibliotēkā, bet arī ārpus tās, un grāmatu no bibliotēkas varētu saņemt tiešsaistē. Tāpat bibliotēkas varētu katalogā ievietot norādi uz saiti, kur darbs ir nopērkams, un ar savu starpniecību piedāvāt grāmatas maksas patapinājumu uz laiku. Izvērtēt var arī modeli, kas paredz, ka izdevniecība no bibliotēkas ņem maksu par izsniegumu, taču par pašu grāmatu maksāts netiek. Vienīgi šādā gadījumā bibliotēkai ir grūti plānot budžetu.

Zariņš uzsvēra, ka par digitālo grāmatu pieejamību bibliotēkās ir jārunā tagad, pirms vēl izdevniecības izvirza bibliotēkai nesamērīgas prasības resursu iegādē un izmantošanā. Tas ir svarīgi arī lasītprasmes veicināšanas kontekstā. "Viens no galvenajiem bibliotēku uzdevumiem ir veicināt lasītprasmi, piemēram, piedāvājot jauniešiem saņemt informāciju no tām ierīcēm, no kurām viņi ir pieraduši, citādi interese par lasīšanu zūd," sacīja LNB pārstāvis.

Savukārt apgāda "Zvaigzne ABC" vadītāja Vija Kilbloka diskusijā bilda, ka jau tagad bibliotēkas iegādājas digitālās grāmatas un tas notiek pēc vienošanās ar izdevējiem.

Latvijas Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja Renāte Punka aģentūrai LETA pastāstīja, ka grāmatu izdevēji nav ieinteresēti šo procesu sasteigt, jo sākotnēji ir jāsakārto atsevišķi jautājumi likumdošanā, un viens no šādiem jautājumiem ir autortiesības. "Negribas neko sasteigt, jo citu valstu pieredze liecina - digitālā joma ir ļoti jūtīga. Turklāt izdevējiem ir ļoti daudz jāiegulda. Tas ir mīts, ka digitālo grāmatu izdošana ir lēta," sacīja Punka. Viņa pauda bažas, ka gadījumā, ja digitālās grāmatas būs pieejamas bibliotēkās bez maksas, tad tās tiks mazāk pirktas, kas savukārt atspoguļosies tirdzniecībā esošo digitālo grāmatu cenā. Tāpat viņa norādīja, ka grāmatu izdevēju interesēs būtu, lai e-grāmatu iegāde būtu paredzēta bibliotēku iepirkumos, jo tas nodrošinātu pamatu izdevējdarbībai.

Viņa uzsvēra, ka izdevēji ar LNB īstenoto projektu iepazinušies tikai noslēguma fāzē, taču pozitīvi vērtējams tas, ka projekta prezentācijā esot ņemti vērā vairāki izdevēju ieteikumi. "Mūsu lūgums LNB būtu šī gada laikā sarīkot šai tēmai veltītu starptautisku diskusiju, kurā piedalītos gan bibliotēku, gan izdevniecību pārstāvji," norādīja Punka.

Projekta juridiskais konsultants, intelektuālā īpašuma tiesību speciālists un Latvijas Universitātes pasniedzējs Mārcis Krūmiņš norādīja, ka ir lietas, kas traucē bibliotēkas piedāvāto risinājumu ieviest dzīvē, taču tas nedrīkst traucēt procesa virzībai. "Katrā ziņā projekts ir rosinājis sākt skatīties, ka ir tāda problēma. Un arī izdevēji ir gatavi par to domāt, tiesa gan, vai LNB piedāvājums tiem ir pieņemams vai nē, tas ir diskutējams jautājums," norādīja Krūmiņš.

Kā ziņots, patlaban Latvijā ir tikai daži izdevēji, kas eksperimentē ar e-grāmatu tirdzniecību un obligātā eksemplāra kārtā nodod tās arī LNB, taču juridisku īpatnību dēļ lasītājiem izsniegt e-grāmatas nav iespējams, to, atšķirībā no fiziskajām grāmatām, var darīt tikai ar izdevēja atļauju. Šīs neskaidrības dēļ Latvijas izdevēji baidās, ka gadījumā, ja bibliotēkās lasītājiem kļūs pieejamas e-grāmatas, tas iznīcinās viņu biznesu, jo neviens vairs grāmatas nepirks. Bibliotēkas savukārt baidās, ka gadījumā, ja e-grāmatas varēs iegādāties un izsniegt tikai ar izdevēju atļauju, bibliotēkas pārvērtīsies par grāmatveikalu filiālēm.

LETA/ Foto: AFP