Augulis: "Palielinātais finansējums ceļiem efektīvi jāiegulda remontdarbos un to kvalitātē"
Plānots, ka 2017.gadā darbi kopumā notiks 140 objektos valsts ceļu tīklā, kā arī vēl 28 objektos notiks satiksmes uzlabošanas darbi.
Bizness un ekonomika

Augulis: "Palielinātais finansējums ceļiem efektīvi jāiegulda remontdarbos un to kvalitātē"

Jauns.lv

Šogad palielinātais finansējums autoceļiem efektīvi jāinvestē remontdarbos un to kvalitātē, šodien tikšanās laikā ar AS ''Latvijas Valsts ceļi'' (LVC) valdes priekšsēdētāju Jāni Langi sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Satiksmes ministrijā (SM) aģentūrai LETA pavēstīja, ka tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja pērn paveikto, kā arī šogad plānoto. Ministrs kopumā atzinīgi novērtēja uzņēmuma darbu, vienlaikus aicinot efektīvi ieguldīt šogad palielināto finansējumu ceļu remontdarbos un to kvalitātes nodrošināšanā.

''Finansējums ceļu atjaunošanai un uzturēšanai pēdējos gados ir palielinājies, kā rezultātā situācija uz valsts galvenajiem ceļiem ir būtiski uzlabojusies. Ņemot vērā noteiktās prasības un sekmīgo Ceļu laboratorijas darbu, paaugstinājusies arī ceļu kvalitāte. Tāpat operatīvie dati liecina, ka pērn uzņēmumā veiktās strukturālās reformas devušas pozitīvu rezultātu, tomēr joprojām pastāv atsevišķi izaicinājumi, kas jārisina, tai skaitā savlaicīga un atbilstoša sezonai ceļu remontdarbu sākšana,'' klāstīja Augulis.

Vienlaikus LVC uzdots šogad veikt visu valsts, pašvaldību un privāto ceļu inventarizāciju, lai rastu skaidru redzējumu par valstī esošo ceļu kopumu un to reālo stāvokli. Līdz šim tik apjomīga ceļu tīkla inventarizācija nav veikta, un tas ir būtiski, lai objektīvi un atbilstoši reālajai situācijai plānotu ceļu remontdarbu finansēšanu. Tajā pašā laikā strauji pasliktinās situācija uz grants ceļiem, kas ir vietējie valsts ceļi, tāpēc LVC aicināti sniegt priekšlikumus konkrētiem risinājumiem.

Lange tikšanās laikā informēja - lai laikus sāktu būvniecības sezonu, jau 2016.gadā sākti šā gada būvniecības darbu iepirkumi. Patlaban izsludināti 24 iepirkumi kopā par 40 nākamās sezonas būvdarbu objektiem. Savukārt 26 objekti ir pārejošie - darbi tika sākti pagājušajā gadā.

Plānots, ka 2017.gadā darbi kopumā notiks 140 objektos valsts ceļu tīklā, kā arī vēl 28 objektos notiks satiksmes uzlabošanas darbi.

Pēc SM vēstītā, šā gada valsts budžeta finansējums valsts autoceļu tīklam ir par 10% jeb 14 miljoniem eiro lielāks nekā pērn. Šie papildu līdzekļi ir novirzīti reģionālās un vietējas nozīmes autoceļu uzlabošanai, kā arī satiksmes drošības paaugstināšanai. Kopumā valsts ceļu tīklam šogad ir pieejami 286 miljoni eiro, no tiem 127 miljoni ir Eiropas Savienības fondu finansējums, bet 159 miljoni - valsts budžeta finansējums.

Savukārt, pārrunājot pērn paveikto, Lange uzsvēra, ka 2016.gadā par 5% pieaugusi satiksmes intensitāte valsts autoceļu tīklā. Kopumā remontdarbi veikti 1140 kilometriem ceļu. No visiem valsts autoceļiem sliktā un ļoti sliktā stāvoklī 2016.gadā bija 44% autoceļu ar asfalta segumu un 43% grants ceļu. Kopumā asfaltēto ceļu tehniskais stāvoklis pēdējo gadu laikā ir uzlabojies, īpaši tas attiecas uz galvenās nozīmes autoceļiem, kuri ir sakārtoti, pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam. Patlaban 32% valsts galvenās nozīmes ceļu ir sliktā stāvoklī. Savukārt grants ceļu tehniskais stāvoklis turpina pasliktināties.

Strādājot pie papildu finansējuma piesaistes valsts autoceļu tīklam, arī šogad LVC turpinās darbu pie Ķekavas apvedceļa projekta realizācijas, kas tiek īstenots pēc privātās un publiskās partnerības modeļa. Ir iegādāti 40% no projekta realizācijai nepieciešamajām zemēm, ir izstrādāts Ietekmes uz vidi novērtējuma gala ziņojums, janvārī plānots noslēgt līgumu ar konsultantiem, kuri gatavos dokumentāciju un organizēs partnerības iepirkumu.

Kopumā 2016.gadā LVC ir veikuši 16 300 kvalitātes testu un 6777 mērījumus valsts autoceļu tīklā. Apmēram 5% testu konstatētas neatbilstības. Ministrs atzinīgi novērtēja ceļu kvalitātes kontroli.

Vienlaikus LVC informēja, ka kopš 2015.gada ir vērojams būvdarbu izmaksu kāpums. Tas var būt skaidrojams ar to, ka pie diezgan liela būvdarbu iepirkumu skaita pretendentu skaits būvniecības konkursos samazinās, kas arī ietekmē cenu veidošanos. Savukārt pretendentu skaita kritums varētu būt izskaidrojams ar to, ka paaugstinās kvalitātes prasības, īpaši lielajos projektos, kuros ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu tiek veikti pārbūves darbi, kā arī tiek pastiprināta kvalitātes kontrole un specifikāciju prasības.

Tāpat, ņemot vērā izmaiņas būvniecības regulējumā, ir palielinājusies būvniecības projektētāju atbildība. Ja būvniecības projekta kļūdu dēļ ir jāveic pārbūve vai papildu darbi, to izmaksas pilnībā sedz projektētājs.

LVC izveidoti 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām.


LETA / Foto: Evija Trifanova/LETA