Policija pārbauda nesaimniecisku ES fondu izlietošanu Kupravā
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi pārbaudi saistībā ar LTV raidījuma "De facto" publiskoto informāciju par iespējamu Eiropas Savienības (ES) fondu nesaimniecisku izlietošanu māla granulu ražotnē Kupravā, raidījumam "De facto" apstiprināja Valsts policijas pārstāve Sintija Virse.
"De facto" zināms, ka nu ražotnē pirms dažām nedēļām pabijuši arī Valsts policijas pārstāvji, kas pēc raidījuma publiskotās informācijas sākuši pārbaudi.
"Pašlaik policija, reaģējot uz šo informāciju, ir sākusi resorisko pārbaudi, kas vienkāršiem vārdiem sakot būtu, visas pieejamās informācijas pārbaude, lai lemtu vai ir noziedzīgu nodarījumu sastāvs, kas būtu par pamatu sākt kriminālprocesu, vai arī, ja nozieguma sastāva nav, tad arī attiecīgi process netiktu sākts," sacīja Virse.
Policija savus secinājumus sola tuvākajā laikā. Drīzumā vajadzētu būt zināmiem arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbu uzraugošās Ekonomikas ministrijas secinājumiem. Tā saistībā ar "Lateast" arī sākusi padziļinātu LIAA darba izvērtēšanu, lai pārbaudītu, vai iestāde, kurai šis projekts bija jāuzrauga, tiešām izdarījusi visu nepieciešamo.
Iepriekš "De facto" jau ziņoja, ka projekta kopējās izmaksas bija 1,2 miljoni latu. Pusi no tiem - 597 223 latus - piešķīra LIAA no Eiropas fondu līdzekļiem. Rūpnīcu pabeidza 2008.gada augustā, un tad arī aģentūra izmaksājusi visu finansējumu.
Projektu īstenoja visai labi zināmi uzņēmēji. Tā daļas pieder gan Jūrmalas domniekam Mārim Dzenītim, gan viņa biznesa partnerim, "KMM Metāl" vadītājam Mārim Niedram, abiem kungiem piederošais "Nemo Holdings" patlaban arī uzņēmuma ķīlas ņēmējs. Bet ne viens, ne otrs uz "De facto" jautājumiem nebija gatavs atbildēt. Niedra apgalvoja, ka neko par "Lateast" ražotni nezinot, savukārt Dzenītis vien atzina, ka šo projektu norakstījis zaudējumos.
Uzņēmuma reģistra dati parāda, kā rūpnīcas nodošanas gadā apgrozījums bija nepilni 9000 latu, bet visos turpmākajos gados apgrozījuma ailē redzama nulle. Tāpat darbinieku skaits no desmit 2008.gadā samazinājies līdz nullei 2011.gadā. Tas viss vēl notika periodā, kad LIAA projekta realizāciju uzraudzīja. Par savu darbu "Lateast" aģentūrai detalizēti bija jāatskaitās līdz pat 2011.gada nogalei.
Raidījums "De facto" norāda, ka 112 miljoni latu - tāda ir naudas summa, ko, saskaņā ar LIAA pieejamo informāciju, saņēmuši uzņēmumi plānošanas periodā no 2004.gada līdz 2006.gadam. Līdzekļi nāca no Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Latvijas valsts. Finansējums šajā periodā piešķirts vairāk nekā 1000 projektiem - jaunām iekārtām, augstas vērtības inovācijām, dalībai starptautiskās izstādēs un apmācībām.
"De facto" veiktā analīze, pārbaudot, kas ar šiem projektiem noticis tālāk, liecina, ka visai ievērojamas daļas atbalsta saņēmēju vairs nav. "Lursoft" pieejamā informācija rāda, ka desmitā daļā no finansējumu saņēmušajiem uzņēmumiem nu kļuvuši maksātnespējīgi, vai pēdējos gados saimniecisko darbību faktiski nav veikuši. Vairumam šo uzņēmumu darbība apsīkusi līdz ar LIAA noteikto uzraudzības periodu. Atbalsta summa, ko šīs - patlaban vairs nestrādājošās kompānijas - savulaik no fondu naudas un valsts saņēmušas, ir gana lielas - 11 447 713 lati.
No pirmajā plānošanas periodā izsniegtajām naudām patlaban tiesā LIAA mēģina atgūt 2,5 miljonus latu, tiesa, atgūt šos līdzekļus ir gandrīz neiespējami, norāda "De facto". Patlaban tiesā izskatīšanu gaida vēl divas krimināllietas, kurās par fondu naudas izkrāpšanu kopā apsūdzētas piecas personas. Ekonomikas policija aizvadītajā gadā, tāpat kā gadu iepriekš, uzsākusi desmit jaunus kriminālprocesus par ES naudas izkrāpšanu. Aizturētas trīs organizētas grupas, bet kopumā aizturētas desmit personas. Iespējamais kaitējums Eiropas budžetam tikai tajos gadījumos vien, kurus policija sākusi izmeklēt pagājušogad – vairāk nekā 20 miljoni latu.
LETA, Foto: Shutterstock
