"Tagad man labāk 3 cilvēkus atlaist" - mazie uzņēmēji vairs nevarēs atļauties darbiniekus uz pusslodzi
Mazie uzņēmēji ir sašutuši par valdības lēmumu no nākamā gada par darbinieku sociālās iemaksas veikt vismaz 75% apmērā no minimālās algas, neatkarīgi no tā, cik daudz viņš strādā, ir nodarbināts uz pusslodzi vai pat ceturtdaļslodzi.
Mazie un vidējie uzņēmēji ir pārliecināti, ka jaunais nodokļu regulējums veicinās ēnu ekonomiku un bezdarbu, vairs nebūs izdevīgi darbinieku pieņemt uz pusslodzi un maksāt pēc padarītā.
Vissāpīgāk jaunie noteikumi ietekmēs mazos uzņēmējus laukos. Darba devējam uz pusslodzi vairs neatmaksāsies pieņemt jaunās māmiņas, studentus un strādniekus, kuru pakalpojumi vajadzīgi tikai pāris reižu nedēļā. Līdz ar to no darba varētu atlaist, piemēram, trīs uz pusslodzi strādājošos un viņu vietā pieņemt vienu vai arī viņus oficiāli darbā nenoformēs un algu maksās aploksnē.
Iemaksu slogs pieaugs divkārt
Šogad minimālā alga ir 370 eiro mēnesī, un no tās darba devējs sociālajās iemaksās samaksā 87,28 eiro. Ja darbinieks strādā uz pusslodzi – tikai 43,64 eiro. Ja maksā pēc padarītā, var būt vēl mazāk.
No nākamā gadā līdz 380 eiro celsies minimālā alga un palielināsies arī sociālās iemaksas. Jaunais regulējums paredz, ka nākamgad sociālās iemaksas obligāti būs jāveic 75% apmērā no minimālās algas, 2018. gadā – jau 100% apmērā no minimālās algas.
Tas nozīmē, ka darba devējam pieaugs nodokļu slogs par darbinieku, kurš nestrādā pilnu darbadienu. Nākamgad darba devējam par darbinieku sociālās iemaksas būs jāveic vairāk nekā 67 eiro apmērā, aiznākamgad – jau vismaz 90 eiro jeb 23,59% no minimālās algas.
Mazākas sociālās iemaksas darba devēji varēs maksāt tikai par 1. un 2. grupas invalīdiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kā arī pirmos mēnešus par studentiem, kas sāk darba gaitas.
Slēgs mazos veikalus
Lasītāja Ināra raksta: “Tas nozīmē: ja vairs nevarēs strādāt uz pusslodzi vai maksāt par faktiski nostrādātajām stundām, laukos jau laikus ir jālikvidē uzņēmējdarbība – tur, kur pašreiz strādā uz pusslodzi. Līdz ar to laukos daudz kas tiks likvidēts – gan frizētavas, gan mazie lauku veikaliņi.
Man, piemēram, pie mājām ir mazs pagasta veikals, kas strādā no pulksten 11 līdz 14. Pārdevēja palaiž bērnus uz skolu un nāk strādāt uz veikalu, otra darbiniece no 9 līdz 11 tur gatavo pusdienas strādniekiem. Protams, ka viņas nestrādā pilnu slodzi. Veikala – kafejnīcas īpašniece jau grasās slēgt savu veikalu un atbrīvot darbiniekus. Tos dažus strādniekus, kas nāk pusdienot, viņa taču var pabarot arī pie sevis mājā – nebūs jāmaksā nodokļi un jāīrē veikala telpas. Laukos iedzīvotāju ir maz, viņu pirktspēja maza, un viņiem palīdz izdzīvot gan dārzs, gan kūts. Šādi paaugstinot nodokļus, valdība cenšas iznīcināt mazos uzņēmējus.”
Nav jēgas maksāt pa tukšo
Ar Likumu un Taisnību savā sāpē dalās arī kāda Kuldīgas novada veikala vadītāja, kura gan savu vārdu publiski nevēlējās atklāt.
“Skaitu ne tikai katru eiro, bet arī centu. Cenšos visu darīt godīgi. Mūs pagastā daudzi cilvēki ir bez darba, un es viņiem cenšos palīdzēt, lai viņiem nebūtu jāiztiek tikai no tā, kas izaug dārzā un kūtī, lai viņi var atļauties nopirkt gan drēbes, gan kādu gardumu, neslēpšu – arī manā veikalā, lai viņi var aizbraukt uz tuvējo pilsētu gan pie radiem, gan daktera,” stāsta tirgotāja.
Uz ceturtdaļslodzi darbā viņa ir pieņēmusi apkopēju, kura pāris stundu dienā uzkopj veikalu un saliek plauktos preces. Par pārdesmit eiro reizi nedēļā šoferis atved preces no novada centra. Ir arī divas pārdevējas – katra strādā ne vairāk par pusslodzi.
“Līdz ar to arī sociālās iemaksas ir salīdzinoši nelielas, un cilvēkiem labi, kaut arī, atzīstu, ka alga, ko varu maksāt, nav diez ko diža. Bet tagad, kad nodokļos būs jāmaksā vismaz divtik, man labāk trīs darbiniekus atlaist, visus darbus uzticēt vienam cilvēkam un pašai rauties vaiga sviedros. Un, starp citu, nekāda lielā nelaime nebūs, ja veikals strādās tikai katru otro dienu. Tādā gadījumā neērtības sajutīs vienīgi pagasta pļēguri, kas naudu pudelei diņģē no gadījuma uz gadījumu. Vienkārši man tas būs izdevīgāk, bet nezinu, vai cilvēkiem,” spriež uzņēmēja.
Lielie sakārtos sistēmu, bet mazie...
Ķekavas novada uzņēmēju padomes valdes priekšsēdētājs Imants Bāgants Likumam un Taisnībai teic: “Jaunā kārtība izraisīs to, ka daudzi aizies melnajā ekonomikā. Protams, tas nav pareizi, ka sociālās iemaksas vispār nemaksā, bet varbūt to vajadzēja darīt pakāpeniski. Ne tik strauji, piemēram, par obligātu noteikt tikai pusi no iemaksām. Protams, tas ietekmēs arī mani – man ir juridisks uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus. Pagaidām strādāju viens, bet var būt visādi...
Grūti spriest, vai mazie uzņēmēji varēs aizstāvēt savas intereses. Lielie uzņēmumi jau sakārtos savu sistēmu, bet mazie to nevarēs. Pie mums Ķekavā daudzi mājražotāji un citi uzņēmēji pat neiesaistās sabiedriskās organizācijās, jo viņiem jau biedru naudas apjoms liekas par lielu.”
“Nevaru atbalstīt idiotisku rīcību”
“Es mīlu šo valsti, bet negribu atbalstīt idiotisku rīcību,” sarunā ar žurnālu "Likums un Taisnība" pavisam noskaities ir Latvijas Biznesa savienības priekšsēdētājs Eduards Filippovs.
“Daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem 80% izmaksas ir par personālu. Ja tā pieaugs vēl par 20%, tas viņiem būs ļoti sāpīgi. Ko tas nozīmē? Personiski es atteiktos no cilvēkiem, bez kuriem varētu iztikt. Tas tikai nozīmē vienu – pieaugs bezdarbs, un tiks slēgti uzņēmumi. Piemēram, pagājušajā gadā esam sasnieguši to, ka vairāk uzņēmumu likvidēti, nekā no jauna nodibināts, un tas tikai turpināsies,” brīdina Filippovs.
Viņš atgādina, ka jaunā iecere saistīta ar nepieciešamību palielināt valsts budžeta ieņēmumus, nevis sakārtot uzņēmējdarbības vidi. “Mēs uzliekam slogu labticīgajam nodokļu maksātājam, lai likvidētu mazos uzņēmējus, neļautu viņiem normāli strādāt. Gribam visu laiku pacelt ekonomiku, bet pastāvīgi to naudas trubu griežam ciet,” saka Filippovs, cerot, ka valdība šo regulējumu pārskatīs.
“Visvairāk tas attieksies uz jaunajām māmiņām, kuras reāli nevar strādāt pilnu slodzi, studentiem un citiem. Cietīs tirdzniecība, kafejnīcas, grāmatvedības uzņēmumi. Valdība tikai spēlē konsultāciju teātri un saka, ka ar uzņēmējiem ir panākta vienošanās,” piebilst Filippovs.
Valdība negrasās piekāpties
Labklājības ministrija, kas ierosinājusi jaunos grozījumus par sociālajām iemaksām, negrasās piekāpties mazo uzņēmēju interesēm un likumu nedomā mainīt.
Ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče informē: “Šādu regulējumu izstrādāja darba grupa, kurā bija pārstāvji arī no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības. Tātad šīs organizācijas atbalsta šādu risinājumu. Labklājības ministrijas rīcībā nav informācija, ka normas par minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu tiks atceltas.”
