Likumprojekta nepilnības apdraud Latvijā jau uzsākto ogļūdeņražu izpētes un ieguves projektu nākotni
Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais Zemes dzīļu likuma projekts, kuru trešajā lasījumā 3.aprīlī plāno izskatīt Saeimas Tautsaimniecības komisija, ietver Ekonomikas ministrijas (EM) iepriekš nesekmīgi izstrādātas normas attiecībā uz ogļūdeņražu izpētes un ieguves nozari, un tā pieņemšana pašreizējā redakcijā draud faktiski apturēt jau ilgstoši īstenotus ogļūdeņražu meklēšanas un ieguves projektus.
Latvijā šajā jomā praktiski darbojas komersanti, kuru priekšlikumus un iebildumus līdz šim EM un nav ņēmuši vērā. Arī izstrādātā likumprojekta līdzšinējā virzība raisa nopietnas bažas par formālu un neatbildīgu valsts ierēdņu darbību, neuzklausot komersantu praktiskajā pieredzē balstītus argumentus un veidojot „uz papīra” formālu, teorētiskā un praktiskā pieredzē nepamatotu regulējumu ar augstu tautsaimniecības potenciālu apveltītai dabas resursu ieguves nozarei.
Nopietnu pamatu satraukumam par iespējamu ogļūdeņražu ieguves projektu realizāciju rada likumprojekta norma, kas paredz noteikt urbumiem 100 metru ierobežojumu to attālumam līdz zemes robežai. Asociācijas biedru vidū ir komersanti, kuri jau īsteno ogļūdeņražu meklēšanas un ieguves projektus tiem ar MK lēmumu noteiktos licences laukumos. Nosakot jaunus ierobežojumus, jau izsniegto licenču laukumi tiktu samazināti tādā mērā, ka izslēdz projektu īstenošanu. Neskatoties uz iepriekš jau noteiktajām prasībām, jaunu, nepamatotu normu ieviešana ir krasā pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu un neļauj turpināt investīcij-ietilpīgo izpētes un ieguves projektu īstenošanu.
Asociācija ir aktīvi centusies iesaistīties likumprojekta veidošanā, piedāvājot praktiskā pieredzē balstītus priekšlikumus. Diemžēl, ministriju ierēdņi savā darbībā ir vairījušies no atklātības, ignorējot atkārtotus lūgumus uzklausīt nozares pārstāvju argumentus. Teorētiska un praktiska pieredze, kā arī juridiski argumenti ilgstoši atstāti bez ievērības, radot iespaidu, ka nozarei būtiskas normas top ierēdņu kabinetos, izolēti no reālās situācijas un valsts un sabiedrības interešu aizsegā radot nepārvaramus šķēršļus nozares komersantu darbības turpināšanai.
Jau iepriekš EM ilgstoši strādāja pie Noteikumu projekta, kas regulētu ogļūdeņražu ieguves jomu (iepriekšējie MK Noteikumi jau ir zaudējuši spēku), izvairoties no nozares pārstāvju un nevalstisko organizāciju iesaistes. Tā kā šo noteikumu pieņemšana bez nozares pārstāvju un nevalstisko organizāciju saskaņojuma nebija iespējama, EM diskriminējošos priekšlikumus iesniedza VARAM pārziņā topošā Zemes dzīļu likuma projektā.
Likumprojekta pirmais un otrais lasījums arī tika virzīti bez nozares līdzdalības, pēdējā sēde notika Ziemassvētku priekšvakarā pat neinformējot ieinteresētās puses par likumprojekta priekšlikumu redakciju un iekļaujot EM priekšlikumus, ar kuriem publiski nebija iespējams iepazīties. Vēl jo dīvaināks ir fakts, ka EM piedāvātā redakcija vēl piedzīvoja korekcijas, kas tika veiktas pēc otrā lasījuma redakcijas apstiprināšanas.
Asociācija ir analizējusi Lietuvas, Polijas, Amerikas un citu valstu pieredzi, kas nepieļauj produktīva ogļūdeņražu urbuma konservāciju uz laiku, iekams nav pabeigti citi izpētes darbi. Nevar pastāvēt kārtība, ka, ierīkojot veiksmīgu urbumu, tas netiek izmantots vairākus gadus kamēr netiks pilnībā izpildīta ogļūdeņražu izpētes programma, turklāt šāda iracionāla norma būtu pretrunā ar likuma „Par zemes dzīlēm” mērķi.
Asociācija savu biedru vārdā vēlas uzsvērt neskaidro un bezatbildīgo likumprojekta virzību, proti - nav skaidrojuma, kāpēc projektā nav iekļauti visi priekšlikumi, bet tikai EM izstrādātie - tie paši, kuri jau tika noraidīti MK noteikumu projektā?
Kādu interešu vārdā šis likumprojekts tiek virzīts steigā un tajā iekļauti tikai EM priekšlikumi, apejot Asociācijas, komersantu un Latvijas Juristu Apvienības iesniegtos priekšlikumus?
Asociācija aicina visas atbildīgās puses būt tālredzīgiem un izvairīties no steigā pieņemtiem, vienpusējiem lēmumiem, bet uzklausīt un izsvērt visu pušu argumentus.
Karlīna Timofejeva, Foto: Shutterstock
