"Liepājas metalurga" darbinieki nobažījušies par savu nākotni

Laikraksts vēsta, ka grūtībās nonākušās rūpnīcas bojāeja nozīmētu ne tikai taisnīgu tirgus atmaksu par alkatību - dažiem, bet arī salauztas vienkāršo cilvēku dzīves. Daži, protams, atrastu alternatīvas - savās profesijās darbu atrastu elektriķi un atslēdznieki, bet grūtības būtu metalurgiem, jo tuvākais radniecīgais uzņēmums atrodas Baltkrievijā.

Liepājas metalurgu arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava gan stāstījis, ka pirms kāda laika dāņi mēģinājuši vilināt tēraudlējējus pāri jūrai uz Skandināviju. Tomēr toreiz vervētājiem neveicies. Piesolītā 1100 latu alga nevienam liepājniekam nešķitusi tik interesanta, lai dotos svešumā. Tagad pēc treknajiem gadiem algas uzņēmumā esot krietni nokritušās - uz rokas vidēji 400 latu.

Pagaidām algas kavējušās neesot, taču, kas notiks uz priekšdienām, valdot neziņa. Piektdien strādājošajiem esot teikts, ka pasūtījumi uzņēmumam ir tikai līdz 9.aprīlim, vēsta "Neatkarīgā".

 Īpaši bažīgus strādniekus tas dara, jo no atalgojuma būs atkarīgi izmaksājamie bezdarbnieku pabalsti, ja nu viss patiešām sagrūs.

Marts izskatījies cerīgāks un uzņēmuma iekšējais laikraksts vēstījis optimistiskas ziņas.

Ceturtdien uzņēmuma vadība un divi no trim akcionāriem tikās ar saviem darbiniekiem, un atsauksmes pēc sapulces bijušas visnotaļ pretrunīgas. Liepājas mēram Uldim Seskam darīts zināms, ka strādnieki konstruktīvi uzklausījuši vadības viedokli un pauduši atbalstu tās īstenotajām darbībām. Tikmēr no sapulci apmeklējušajiem darbiniekiem "Neatkarīgajai" esot citas ziņas.

Pēc akcionāru uzstāšanās darbinieki esot vēl drūmākā noskaņojumā, proti, glābēja-investora neesot un valdība ar akcionāriem spēlējot futbolu. Starp darbiniekiem atbalsts priekšniecībai nebūt nav viendabīgs - esot daļa, kas uzskata, ka visa atbildība par notiekošo jāuzņemas valstij. Šķietot, ka arī arodbiedrība rūpnīcas glābšanu redzot galvenokārt nodokļu maksātāju, nevis tās īpašnieku naudā.

Šobrīd visi ar nepacietību gaidot 16.aprīli, kad valdībā paredzēts atkārtoti vērtēt iespējamo valsts līdzdalību rūpnīcas glābšanā. Būšot arī pikets.

Laikraksts norāda, ka ar "Liepājas metalurgu" kaut kāda saistība ir ceturtajai daļai liepājnieku - vai nu paši tajā strādā, vai tuvinieki. Pašā rūpnīcā nodarbināti aptuveni 2300 cilvēki, vēl kādi 700 - metalurga meitasuzņēmumos. Tostarp tādos, kam ar metalurģiju vispār nekāda sakara. Pieskaitot pārējās firmas, kas pakalpo "Liepājas metalurgam", rūpnīcas ietekmēto cilvēku skaitu varot palielināt vēl par tūkstošiem piecpadsmit.

Ja rūpnīca apstātos, daži tūkstoši paliktu bez darba, daudziem tūkstošiem samazinātos ienākumi. Šādos apstākļos likumsakarīga būtu vispārēja atalgojuma samazināšanās Liepājas darba tirgū un kriminogēnās situācijas pasliktināšanās. Pilsētai tas nozīmētu lielu grūtību laiku.

"Nozare.lv" jau ziņoja, ka saskaņā ar ziņojums par finanšu situāciju LM, uzņēmums ir tuvu maksātnespējai, kā arī tam ir būtiskas likviditātes problēmas. Auditora "Ernst&Young" veiktā jutīguma analīze paredz naudas līdzekļu trūkumu LM 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) iepriekš paudis - lai risinātu uzņēmuma problēmas, ir jāstrādā abām pusēm - valstij un akcionāriem. Valsts no savas puses to dara, ir izveidots kreditoru klubs, kur katrs kreditors skatās, ar kādiem risinājumiem var panākt pretī uzņēmumam, skaidroja ministrs.

Pēc viņa teiktā, ministrijas pārstāvji kopā ar "Liepājas metalurga" pārstāvjiem ir gatavi tuvākajās nedēļās doties uz Itāliju un runāt ar banku "UniCredit" par valsts galvotā kredīta "Liepājas metalurgam" nosacījumu izmaiņām. Varētu tikt mainīti arī obligātās iepirkuma komponentes nosacījumi.

"Liepājas metalurgam" aprīlī jāveic kārtējais maksājums Itālijas bankai "UniCredit S.p.A" 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 latu apmērā. Ja "Liepājas metalurgs" nevarēs veikt maksājumu, tad to darīs Valsts kase, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica Vilks.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA